par grāmatzīmi
Viss notiek secīgi. Tā vienmēr ir bijis un būs.
Grāmatzīme.
Savā mazajā bezgalībā mava tiecība ir gala punkts, kas uzsviests debesīs pārvēršas par bezgalīgu līniju, kas stāv, nekustas un tur arī paliek. Es sēžu un zem galda virpinu kokvilnas diega bumbiņu, kas izirusi no svārku apakšmalas. Es zinu – ja šo bumbiņu es viļāšu pietiekami ilgi, tad to sakožot būs garša, kas nez kāpēc atgādinās pirkstu nospiedumus vai vismaz kaut ko, kas smaržo kā dzīva miesa.
Dzirdu runājam sevi par lietu.
Ir sapulce.