par pārsteigumiem
Pasaule nebeidz mani pārsteigt.
Esmu veca, man ir n-tās augstākās izglītības, bet pastāv pavisam vienkāršas un elementāras lietas, kuras spēj mani saviļņot, kuru radītās sajūtas manī es nespēju raksturot, piemēram, zobu pasta Colgate – lai cik samīcīta būtu tūbiņa, pasta izspiežas perfekta, līniju pie līnijas – zils, balts, zils, balts, šajā sakarā es domāju par kvalitatīvu reklāmu, kura dod solīto.
Un tagad es sapratu kāpēc absolūti nepiemērotā brīdī apraudājos toreiz, gluži kā bērns. Sigur Ros albūms Takk liek man raudāt un just kaut ko līdzīgu katarsei, grandiozi skaistas sāpes, kas iznāk no manis lai kur es būtu un ko darītu.
Un tas ir labi. Tādos brīžos es saprotu, ka tomēr dzīvoju.