Eh..
Viss bija tieši tā kā domāju - paša vīļu šūšana aizņem īsu laiku un ir patīkama, bet visa tā saspraušana, sadrāklēšana, tad atkal diegu izvilkšana ir ķēpīgs, garlaicīgs un pat kaitinošs process :/

Pieļaut kļūdu un tai pat momentā saprast, ka to visu varēja izdarīt daudz vienkāršāk un izskatītos arī labāk, grrrr.....

Tagad esmu iesprūdusi pie apkakles... Ļoti gribas ātri pabeigt un vilkt mugurā, bet no otras puses gribas, lai izskatās labi, tāpēc steiga nav pieļaujama. Kā parasti mana lielākā problēma, ka domas skrien ātrāk par rokām, jau ap 10 citu ideju galvā, ko varētu uzsākt. Tad vēl jau paliek apakšvārka/oderes šūšana, jo šis lina audums tomēr ir pārāk caurspīdīgs.

Nogurums arī nepalīdz, nomocījis mani ir darbs. Otrdienā ir sajūta, ka jau nostrādāta nedēļa, bet tas tā irvienmēr pēc konkrētā - ļoti sarežģītā un atbildīgā procesa nobeigšanas.