Iepriekšējā postā pieminētā "doma" gan nav bijusi tikai doma vien. Tai bijušas arī fiziskas izpausmes - ik pa laikam roka pastiepās roka nelāgā virzienā un tāpēc man mājās visos stūros atrodami audumu gabali, šūšanas žurnāli, diegi, adatas un citi nepieciešamie štruntiņi.

Vienreiz, kad meitai bija ap 2 gadi, viņa bija piekļuvusi šujmašīnai, noknibinājusi nost un nozūmējusi šujmašīnas ķepiņu. Es izveicu veselu pasākumu sēriju nedēļas garumā, lai nopirktu jaunu ķepiņu (tas bija sasodīti grūti atrast atbilstošo, konkrētajam modelim) :D lai šujmašīna atkal varētu laimīgi pilnā komplektācijā apdzīvot kādu manas mītnes stūri :D

Tā pat pievācos mantojumā vecmāmiņas gadiem krāto materiālu krājumu par rokdarbiem, šūšanu, apģērbu konsturēšanu - visādu grāmatu, žurnālu pielikumu formā. Tikai mazliet žēl, ka radi pamanījās daļu no kolekcijas iznīcināt. Es visticamāk beigšu kā mana vecmāmiņa - ar milzu krājumiem visādu noderīgu sīkumu, žurnālu un grāmatu čupām. Viņas sienas skapis bija bagātību krātuve.

Es jau daudz neatpalieku, tikai atšķirībā no viņas es varu krāt i-neta linkus, bildes, piezīmes elektroniski.
Fiziskā puse gan neatpaliek tā pat - man ir jau minētā kaudze ar audumiem, dzijas, diegi, lentītes visādu krāsu, paveidu, faktūru, vesela kumode pērļu, akmeņu, stiepļu , polimērmāla pilna. Trakākais, ka tā kumode nav kustināta jau kādu pusotru gadu un vēl trakāk ir tas, ka pirms es to gribu sākt kustināt man ir sajūta, ka tam visam vajag vēl krietnu papildinājumu. Apturiet mani! :D

Ā, un vēl man vajag māju, kurā man būtu sava istaba - darbnīca. Es pat zinu kā tieši tā izskatītos, kas tur būtu :)