vilkucis jautāja, kāpēc es neko nerakstu, atbildēju, ka man nav mūzas, bet tad padomāju, ka nevaru būt tik kategorisks. līdz šim uzskatīju, ka visas mūzas aizlidoja pie gaiļa un man nekas nepalika, bet tad atkal padomāju, ka varbūt no gaiļa mūzas novērsušās, jo viņa ieraksti pēdējā laikā man neiet pie sirds. taču padomāju un atskārtu, ka sen, sen neesmu lasījis gaiļa ierakstus. citi uzskata, ka zvēri savā starpā ir draudzīgi, bet tā jau gluži nav, brīžam tik ļoti nesaprotamies, ka pat domādams nevar atrast risinājumu. taču tad padomāju un secināju, ka esam nešķirami arī sadursmē