nevaru saprast, vai čukst mana sirdsbalss, vai viņa kliedz
es tikai zinu, ka man ir jābūt smalkam, un nekur nevajag iejaukties vai maisīties pa kājām

negribu būs svešķermenis ēdienā

negribu būt ļaundabīgo šūnu veidojums, kas ieaužas svešā miesā

negribu ieiet pa durvīm, kurām pielikta zīmīte 'nepiederošajiem ieeja aizliegta'

rezumējot, negribu nekur svešinieks un nepiederīgais būt, tad jau labāk, lai neesmu vispār


kāpēc satieku tos cilvēkus, ko satieku, lai paliek jautājums, uz kuru atbildēt spēšu vien tad, kad beigas būs klāt