11 November 2016 @ 01:44 pm
 
mani vienmēr mulsina raudas un skumjas par vecu mūziķu nāvēm. vai tad viņiem ir jāpaliek pasaulē tikai mūsu priekam? vai tad viņi jau nav gana darījuši, lai mēs būtu pilnāki ar līdz kaulam labu mūziku? ko maina tāda nāve? neko.
es jau neesmu pret skumjām, bet.
 
 
( Post a new comment )
austra[info]au on November 11th, 2016 - 01:57 pm
nu jā, es jau neesmu pret skumjām, bet tomēr. mulsina mani tas, tāda visiem-atklājoša publiska sērošana.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
(Anonymous) on November 11th, 2016 - 02:00 pm
tās jau sēras par sevi. ja pat viņš/viņa, tad jau arī es kaut kad...
(Reply) (Parent) (Link)
briinumcepuminjsh[info]french_mime on November 11th, 2016 - 02:03 pm
Man šķiet visvairāk rada visādas izjūtas tas eksistences, pēkšņas neeksistences fakts. Bija kāds, kura mūzikā tu atradi kaut ko tuvu, tad pēkšņi nav. It kā pasaules komanda ar "tavējiem" cilvēkiem sarūk un sarūk.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
austra[info]au on November 11th, 2016 - 02:04 pm
nu bet viņš jau bija tuvs savas mūzikas dēļ, un mūzika nekur nekur nepazūd.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
rediiss[info]rediiss on November 11th, 2016 - 02:09 pm
esošā nepazūd,jā, bet jaunas nebūs. ja nu vienīgi mazbērni izvilks no pagultes kaut kādus skrapstošus ierakstus, ko pats nelaiķis reiz ir izbrāķējis, ko izdot kā pēcnāves albumu.
(Reply) (Parent) (Link)
briinumcepuminjsh[info]french_mime on November 11th, 2016 - 02:22 pm
Bet pats fakts, ka liesmiņa izdzisusi. Ka kaut kur ir tas cilvēks, vairs nav. Arī mūziku ir citādāk klausīties, kad tas cilvēks nomirst, tie vārdi vairs nav sasaistāmi ar cilvēku, kurš kaut kur domā un dzīvo. Amy Winehouse visas dziesmas piepildījās ar skumjām.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
rediiss[info]rediiss on November 11th, 2016 - 02:25 pm
lūk, jā, liesmiņa izdziest
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
judging the mice[info]rasbainieks on November 11th, 2016 - 03:05 pm
jā, you want it darker, we kill the flame
(Reply) (Parent) (Link)