kopš tā meitene "es gribu būt es pati, ja es gribu krāsot zilas uzacis, es to daru, jo esmu es pati" ir kļuvusi par reklāmas seju, man QOOQOO vairs nepatīk.
lēdij, jūs un mēs, kas iepērkas ceļotājveikalā tirkīzzilus merīno vilnas kreklus ar sidraba šķiedrām arābzemju apceļošanai par modes legingu cenu šo sarunu tikai cieņpini vēro. es domāju, ka bez blogošanas par speķi es nu jau drīz varēšu blogot par termošķiedrām un flīsu veidiem.
nu man jau tā zilā arī der (atšķirībā no), betē, atzīšu, ka modelītis, tas griezums kaut kā nepieķēra. varbūt tas, ka man bērnībā bija kas līdzīgs- viduklī griezta lelīšllollīškleita un neesmu vēl tiktāl nobriedusi, lai atgrieztos tajā modusā. betē jā, pantoņaudums foršs.
par garu?! beidzot viena kleite pareizajā zemcelīša garumā! bet vispār smieklīgi, vakar biju izgājusi pilsētā beidzot citās drēbēs, un tak vienalga cilvēki uzskata par nepieciešamu man pastāstīt, ka "tu nopirki to briesmīgo kleitu" un visus iemeslus, kāpēc viņi lūk šādu kleitu nenēsātu :)
plikums? jaunkundz, uz ielas ir februāris, lai arī ne pats aukstākais! un es pilnīgi piekrītu koko š., ka ceļgali ir neglītākā ķermeņa daļa :) bet jāteic, ka zemcelīša kleites līdz zābaku malai tāpat nedavelk, ja vien tu nedomā virceļgaruma zābakus.