pa pilsētas centra modei!!! "paskaties uz šito smuko mājiņu" un "kā varētu mums izbūvēt lodžiju" stilā, ja?

bet "šitentādi" brauca pētīt rajonus, kur nav bijuši, un domāja visu laiku - ja jau tik ļoti visas šķērslīnijas izbraucām, tad Noteikti Mufa mājai garām pabraucām! ;)

no riteņošanas un apkārt skatīšanās viedokļa, čieris nav tas labākais rajons, viegli noraut uz acīm - neba daudz,ko redzēt,bet ielas pabriesmīgas :)

es rāmi sēdēju pagalmā ar vīna glāzi un vēroju,kā dzīve klusiņām plūst garām, līdz.. un tas ko es teikšu,izklausīsies krīpīgi, es te ar sevi nevaru sarunāt,vajag teikt,vai nē :D - bet redzōt tos divus veļļotājus,no kuriem viens kleitā, es padomāju "au un mēness bērns"un man bija impulss skriet pavērt vārtiņus un kautko nokrekšķināties, bet to gan es sev sarunāju,ka nevajag darīt.
tas bija kā tādā palēninātā filmā - pat ja es zinātu jūsu sejas, caur saviem smukajiem sētas dēļiem es neko nepamanītu - bet sajūta bija ļoti konrkēta.
ai,kad tā uzraksta, izklausās tiešām neriktīgi. lūdzu,neatdraugojiet mani :S

ō, cik interesanti! mēs uz viena stūra kā pa jokam, kā pa ne jokam tā vāji nokliedzāmies "mufs, mufs!" ar cerību, ka varbūt kaut kur parādīsies Tava galva no pakšiem ;)

un acīm var paraut, jā, ielas briesmīgas, bet daudz minku un mums jau visinteresantāk šķiet - re, kā šis atjaunojis, aij, te gan bēda, uh, jumts iekritis, a kura gada māja varētu būt šī?, o, te kā indrānu ielā, re, jūgends, paskat, kāda šim sēta, lielāka kā pentagona, utt utt utt.

ar to es gribēju teikt, ka mums vienmēr un visur ir ko redzēt ;)

man patika čiekurkalns. es pēdējo reizi biju bijusi agrā bērnībā uz kaut kādiem angāriem pēc nelegālajiem džinsiem.

fūū, tad noteikti,ka nostrādāja kādas Čiera vibrācijas un es uztvēru to,kas bija jāuztver.jo man pašai vakar jocīgi palika,ko mana galva ar mani dara:D

es pie sava rajona laikam jau esmu pieradusi, bet man patīk pa Mežaparku staigāt, tur vienā spārnā ir kaudzēm mājas,kam katra puse savādāka, jo, acīmredzot, īpašniekiem nav sanācis vienoties,kā atjaunot un vai vispār.

man jau čieris ļoti patīk - te ir tik kluss un mierīgs, tik maz cilvēku uz ielām (izņemot ap maksimu :D)

jā, man likās, ka kaķu ir vairāk kā cilvēku. jauki. un smuki tur ir. es nezinu, kā ziemā pa tām ielām, bet tagad, gan zem riteņiem čaukst un uz pleciem saulīte, ir pavisam burvīgi.
(tā maximas šķerslīnija jau arī bija vispadomnieciskā - visvairāk daudzstāveņu)

ziemā ir ... ekstrēmi :) (un es nerunāju par to,ka man jātīra troturārs un,ka traktors regulāri sastumj man vaļņus priekšā vārtiem, bet par to,ka tiek izdzīta tikai viena vaga, līdz ar to mašīnas var izmainīties tikai tādos pie vārtiem iztīrītos laukumiņos,kā man, trotuāri mēdz nebūt visas ielas garumā vai abās pusēs un ir jālaipo pa ielas šļuru, utt. toties labā ziņa ir tā,ka reti,kur uz ielas kaisa sāli un vismaz sunim nedeg ķepas)

čiekurkalnu ir forši izstaigāt arī kājām- ir visādas taciņas,kas savieno šķērsielas kvartāliem pa vidu caur šķūnīšiem un pagalmiem. un dažviet aug gardi bumbieri un āboli :)

mēs pa kaut kādām zemes taciņām arī ar riteni izmaldījāmies, nedaudz bailīgi par stikliem un riepām, bet esam dzīvi visi četri (tasir - mēs un braucamie).
man liekas, ka visur, visur, kur cilvēkam ļauj pašam apdzīvot puszaļo teritoriju ap mājām, ir skaisti un interesanti. mani gan vairāk uzbudina industriālie un pamestie rajoni.

(bet verandas. kā es siekalojos pie verandām!!!)

oi, nerunā!
verandas tas ir mans nerealizējamais sapnis, jo man te objektīvi veranda nesanāk , nekā, un tas tā smeldz :(

es no dzīvesbrieža brauciena laikā izdzirdēju "hmm, varētu painteresēties būvvaldē, cik maksā un kāda ķēpa ir verandas saskaņošana" *tur īkšķus*