fūū, tad noteikti,ka nostrādāja kādas Čiera vibrācijas un es uztvēru to,kas bija jāuztver.jo man pašai vakar jocīgi palika,ko mana galva ar mani dara:D

es pie sava rajona laikam jau esmu pieradusi, bet man patīk pa Mežaparku staigāt, tur vienā spārnā ir kaudzēm mājas,kam katra puse savādāka, jo, acīmredzot, īpašniekiem nav sanācis vienoties,kā atjaunot un vai vispār.

man jau čieris ļoti patīk - te ir tik kluss un mierīgs, tik maz cilvēku uz ielām (izņemot ap maksimu :D)

jā, man likās, ka kaķu ir vairāk kā cilvēku. jauki. un smuki tur ir. es nezinu, kā ziemā pa tām ielām, bet tagad, gan zem riteņiem čaukst un uz pleciem saulīte, ir pavisam burvīgi.
(tā maximas šķerslīnija jau arī bija vispadomnieciskā - visvairāk daudzstāveņu)

ziemā ir ... ekstrēmi :) (un es nerunāju par to,ka man jātīra troturārs un,ka traktors regulāri sastumj man vaļņus priekšā vārtiem, bet par to,ka tiek izdzīta tikai viena vaga, līdz ar to mašīnas var izmainīties tikai tādos pie vārtiem iztīrītos laukumiņos,kā man, trotuāri mēdz nebūt visas ielas garumā vai abās pusēs un ir jālaipo pa ielas šļuru, utt. toties labā ziņa ir tā,ka reti,kur uz ielas kaisa sāli un vismaz sunim nedeg ķepas)

čiekurkalnu ir forši izstaigāt arī kājām- ir visādas taciņas,kas savieno šķērsielas kvartāliem pa vidu caur šķūnīšiem un pagalmiem. un dažviet aug gardi bumbieri un āboli :)

mēs pa kaut kādām zemes taciņām arī ar riteni izmaldījāmies, nedaudz bailīgi par stikliem un riepām, bet esam dzīvi visi četri (tasir - mēs un braucamie).
man liekas, ka visur, visur, kur cilvēkam ļauj pašam apdzīvot puszaļo teritoriju ap mājām, ir skaisti un interesanti. mani gan vairāk uzbudina industriālie un pamestie rajoni.

(bet verandas. kā es siekalojos pie verandām!!!)

oi, nerunā!
verandas tas ir mans nerealizējamais sapnis, jo man te objektīvi veranda nesanāk , nekā, un tas tā smeldz :(

es no dzīvesbrieža brauciena laikā izdzirdēju "hmm, varētu painteresēties būvvaldē, cik maksā un kāda ķēpa ir verandas saskaņošana" *tur īkšķus*