Protams, protams, dzīvnieks jau nav cilvēks, tikpat kā aksesuārs, nu, nomira, nekas! Nomainīsim ar citu, dzīve taču turpinās, nav ko slīgt atmiņās, pilnas patversmes ar jauniem pūkainīšiem, lai tik mirst, mainām, mainām uz nākošo. Es, protams, atvainojos par skarbumu, bet nezināju, ka cibā aizliegts izteikt savu viedokli, nepārmetu taču, tikai vaicāju.

jā, es Tev piekrītu un nav jau tā, ka es viņu ņēmu un aizmirsu un nesēroju. bet man ir kliedzošs mājās palicējs, kurš spiež mani domāt par vēl vienu.
ja č. būtu bijis vienīgais kaķis, es ne ar acs kaktiņu nelūkotu pēc jauna!
un dzīvnieks nav aksesuārs, dzīvnieks ir draugs.

tas viss ir tikai saprotami, un es nesaprotu, kādēļ tev kāda priekšā jātaisnojas

es netaisnojos, es sarunājos. es to neuztvēru asi.

tas lab

paklau, nomiris dzīvnieks vai cilvēks, bet katram ir tiesības par to sērot tā, kā viņš to jūt, un, ja cilvēks spēj racionāli domāt arī šādā brīdī, lai to dara, tas viņu nepadara ne sliktāku, ne labāku. un, jā, tas, ko tu saki, izklausās pēc pārmetuma, turklāt nepamatota. cik drīz, pēc tavām domām, viņa drīkstēs plānot nākamo kaķi, neriskējot tavās acīs kļūt bezjūtīga?

ko nozīmē "nomainīsim", katrs kaķis ir kaut kas pilnīgi cits un es domāju, ka au to zina ļoti labi

Davai, beidzam lekties un mēģināt viena otrai pierādīt savu taisnību, ok? Man šķita, ka par ātru, es spriežu pēc te rakstītā, nekā cita man nav; Tev nē, varbūt Tu kontaktējies arī IRLā un redzi, ka nelaiķis tiek cienīts, manām acīm nav ne mazākās nozīmes, katrs tāpat dara, kā vēlas un punkts. Jā, tikai ironiju manā komentārā gan nevajadzētu analizēt pa vārdiņam vien, mēs labi zinām, ka neviena no mums nav stulba un valodā ir savas, neanalizējamās nianses.

sorī, bet tu sāki lekties pirmā un nevietā, cilvēkiem norādot, kā viņiem jājūtas - labi, ka vismaz kāds mums zina
neiešu turpināt
veiksmīgu dienu