nedēļas nogali iezīmē rūdolfa neiberta "jaunā laulības grāmata", citiem vārdiem sakot, nebeidzams prieka un smieklu avots lasīšanai skaļi.
blakus neibertam bija arī kīno, koncerts un teātris, bet vai tad tas ir svarīgi, ja var lasīt par to, kā sievai pa īstam jāpavedina vīrs? un jā, tas ir jādara nepārprotami (!!!) - kad vīrs atnāk mājā, vajag visam būtu "sevišķi glīti sakārtotam" un jāsaka - "vanna ir gatava, es pati jau nomazgājos". vīram uzreiz skaidrs kā diena, ka sekos "mīlas nakts tuvums" un viņš ir "priecīgi satraukts".
tik vienkārši un, es nebīstos šī vārda, nekautri!

UPD// par precēšanos. kaut kāds ievads par to, ka nav jau partnerim jābūt izcilam vai nevainojamam, bet "tikai (!!!) tādam, ar kādu lielos vilcienos (!!!) varētu nodzīvot piecdesmit gadus kopā".
āāā