man ļoti "piedur" doma, ka es varu viņu visulaiku stibīt līdzi kā tādu slēpto kameru. tā doma dzima vakar, kad apkrāvusies ar puķu podiem, nakts melnumā vājprāta ātrumā braucu caur rīgai. un, piemēram, kr.masu būtu interesanti safilmēt. pat tādu vienkāršu procesus, kā skriešanu pakaļ kaķim laukos. atmiņām, kā teikt
Tāds diezgan pamatīgs klucis pašā pieres vidū galīgi nav slēptā kamera, manuprāt :) Tad jau drīzāk šitas: http://memoto.com/ Lai gan arī jau jēgas nekādas, kuŗš tad to visu pēc tam skatīsies. Katrā ziņā man būtu gaŗlaicīgi atkal skatīties, kā es skrienu pakaļ kaķim.
Good point. Lai gan pieņemu, ka tad, ja es jelkad nodzīvošu tik ilgi, ka nevaru paskriet, manas prāta intereses aprobežosies ar "kāpēc valdība ir tādi kverpļi" un "cik ļoti pagrimusi ir mūsdienu jaunatne", nevis "kā es jaunībā skrēju pakaļ kaķim".
tas nu atkarīgs no tā, kuram kāda valdība un kuram kāds kaķis. bet labi, es jau jūtu, ka iebraucu auzās, bet stāsts gluži vienkāršs - man gribas kaut ko tādu, ar ko viegli un netraucēti safilmēt kaut kādus interesantus brīžus smukos leņķos.
Jā, plus vēl tas bonuss, ka izskaties pēc pilnīga jefiņa. Atvaino, au, bet nespētu nopietni uztvert cilvēku, kas, teiksim, kādā saviesīgā pasākumā skraidītu apkārt ar gopro kameru uz galvas -- sak, lai pēc tam atcerētos, kā gājis :)