27 January 2022 @ 02:55 pm
 
es kādu laiku domāju par suņiem un suņu saimniekiem. tā ir pavisam atsevišķa pasaule, kur noteikumu nav. tie neattiecas.
mans sunītis nav pie siksnas, jo ir taču mīļš!
man sunītis nenāk pie manis, kad saucu, jo ir taču vēl kucēns!
mans sunītis nav pie siksnas, jo kā tad viņš izskraidīsies?

ellīte tā ir. es satieku suņus bez pavadām gandrīz katru nedēļu. parkos. dabas parkos. pastaigu takās. it kā tā būtu norma. un neviens saimnieks nesaprot, kāpēc aizrādu.
sunītis taču ir mīļš! bāc.
kāpēc, pirms ņemt suni, nevar apdomāt, kā ar suni sadzīvot sabiedrībā?
 
 
( Post a new comment )
šaubas & skepse[info]porcupine on January 27th, 2022 - 03:47 pm
Man ir suns un pastaigas nekad bez pavadas. Un arī ar pavadu neļauju tuvāk par 2 metriem pienākt maziem un lieliem bērniem, bet tas droši vien tāpēc, ka man pašai savulaik ar saviem bērniem pastaigājoties un izbraucot kaut kur dabā, bija ļoti lielas bailes no brīvi skrienošiem suņiem. Un arī tagad ir joprojām, jo mans suns ir totāls vientiesis - ieraugot jebkuru suni, uztver to kā iespējamo rotaļu draugu.
Tavu īgnumu ļoti saprotu un tolerēju.
(Reply) (Link)