I feel you!

Kā kvalificēta amatieršuvēja teikšu: kombinezons ir jāšuj pēc individuàlas konstrukcijas vai vismaz, pielāgojot, jo tas nu ir ģērbs, kur grūti trāpīt standartizmēru nobīdēs, ja krūtīm ir vieta, tad dibens maisā, ja dibens glīts, tad stakle pie ceļiem, vai mugura atkarājas. Man ir veicies ar diviem trikotāžas kombinezoniem, bet jā, šis ir grūtiņi. Rīt sākšu mācīties konstruēšanu, šis ir viens no mērķiem- ideala piegrieztne.

nu, ja tev izdosies un pēc tam gribēsies konstruēt un trenēties uz vēl kāda, es ap kādu oktobri būšu maksātspējīga. tagad man ir tikai audumi. :D

es ļoti apbrīnoju amatieršuvējus, man tas šķiet tik forši - visu varēt pašam. audumu smuku ir ļoti daudz. man liekas, ka ja man nemainītos izmērs, es varētu visu mūžu nodzīvot ar pāris apģērba gabaliem. man jau tagad ir mīļākā humpalu blūze četrās variācijās, bet diez vai tā vēl paveiksies. un tagad paldies Dievam modē ir gandrīz viss, nu, kas patīk un piestāv un tad var netērēt domas par to, ko vilkt un kas skapī

Tā amatieršūšana ir burvīga, bet ļoti jādisciplinējas, jo process notiek lēni, ja rezulātu arī negribas šķību/greizu. Es mācos ar katru sašūto lietu, nu jau arī nav neērti teikt, ka "šito pati", bet jā, tas ved uz ļoti 'kapsulas gardeorobi' un tur es vēl cīnos ar preileni sevī, kurai vajag trīstūktoš sarkanas, zilas un zaļas kleitas vs "pa vienai no krāsiņas."


Viss labais, tsk. domas par to, ko vajag un kas ir skapī turams, tas nāk lēni. Un jā, kaut kad meklēšu eksperimentu trušus ar visādiem, viņuprāt, nestandartaugumiem.