31 July 2020 @ 04:18 pm
 
divgadnieks saprot pasauli un redz vēderu un māk noteikt "bija vēders un izbija" vai "mamma iet pie ārstiem", savukārt pusotrgadnieks vēl nerunā plašos teikumos, tad kur ir tas brīdis, no kura rodas joki par "nesiet brālīti atpakaļ uz slimnīcu?".
resp., tie joki ir pieaugušo izdomāti, jo reālajā dzīvē nesanāk, ka bērns, kurš var izveidot šādas teikuma konstrukcijas, nebūtu piefiksējis, ka zīdainis ir mammai/sievietei vēderā (nevis "nopirkts veikalā).
 
 
( Post a new comment )
austra[info]au on August 1st, 2020 - 04:56 pm
Skan neticami tieši divgadniekam nestāstīt. Jo viņam jau visvairāk negribas jaunu brālīti :), un tad stāsts par vēderu, par dzīvnieciņu mazuļiem nāk tieši laikā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]polija on August 3rd, 2020 - 01:48 am
nu, piemēram, tikko sanāca pa reizei satikt vienu družku, kura bija stāvoklī, arī jau pēdēji mēneši un tā. Meita (3+) daudz viņu redzējusi, viņa meitu skatīja agrāk, kad skrēju magnētos pa ziemu. Nu un redzēja to lielo vēderu, reāļi bija liels, nulle jautājumu, nulle reakcijas. Tb tā interese var arī nebūt. Protams, es stāstīju vēlāk un tā, bet pēc savas iniciatīvas.. :D
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
austra[info]au on August 3rd, 2020 - 10:49 am
ok, es pieņemu, bet tik un tā nesaprotu, kā divgadniekam var nestāstīt :) kā pamato, ka mamma vairs nevar ņemt opā vai klēpī vairs nav vietas? man vistrakāk iet tieši ar rīta ņurcīšanos pa gultu, kur visu laiku sanāk atgādināt "nekāpiet brālītim virsū", "nekāpiet brālītim virsū". bet, protams, reāli labs attaisnojums nepalīdzēt vākt lego no grīdas, jo "es nevaru vairs pieliekties" :)
(Reply) (Parent) (Link)