ok, es pieņemu, bet tik un tā nesaprotu, kā divgadniekam var nestāstīt :) kā pamato, ka mamma vairs nevar ņemt opā vai klēpī vairs nav vietas? man vistrakāk iet tieši ar rīta ņurcīšanos pa gultu, kur visu laiku sanāk atgādināt "nekāpiet brālītim virsū", "nekāpiet brālītim virsū". bet, protams, reāli labs attaisnojums nepalīdzēt vākt lego no grīdas, jo "es nevaru vairs pieliekties" :)