Piena krīze ir cauri, un A. strauji attīstās
Mēs it kā dažas reizes tik paspējam pamirkšķināt acis, un mūsu mazais A., kurš vēl nupat kā bija tāda maza lellīte, ir kļuvis par subjektu, kurš orientējas laiktelpā, apzinīgi un apzināti aiztiek un bāž mutē priekšmetus, visai tālu redz un ārkārtīgi priecīgi uzsmaida mums, kad atnākam, ratiņos vairs nedīc, ar plikām pēdām tausta gultiņas redeles, smejas pilnā kaklā, it sevišķi, ja viņu kutina; guļot uz vēdera, nevis raud un dīc, bet gan turas uz elkoņiem, ceļ galvu un pēta apkārtni, veļas uz sāniem un pāris reizes tā liecoties, ir arī apkritis uz muguras un saskumis par to.

A. sakoda odi, un nākamajā dienā saradās sarkanas pumpas, bet viņš nemaz neliekas traucēties.

Piena krīze beidzās, tā īsti nemaz nesākoties. Es sekoju zīdīšanas konsultantes padomam. Bet nemaz nelīdu nekādā tur "ligzdiņā", vienkārši devu A. krūti biežāk, kad vien tik manīju viņu drusku saīgušu, tā uzreiz krūti. Caurmērā ik pēc pusotras stundas. Izdzēsu no sava prāta visādus tur ieteikumus par 2 un 3 stundu intervāliem un necentos vairs veidot un uzturēt nekādu tur "dienas režīmu", un mazulis ir laimīgs, visu laiku labā omā.