Recenzija par bērnu literatūras kaitīgumu
Pirms vairākiem mēnešiem mamma iegādājās divas grāmatiņas "Maksis un podiņš" un "Maksis un auto", kas domātas "pašiem mazākajiem bērniem no 1 gada".

Tā likās laba izvēle - hei, beidzot plauktos ir uzradušās kādas grāmatiņas maziņajiem, kur ir nevis atsevišķas bildes bez Stāsta, un nevis izdomāti neesoši radījumi, piemēram, runājoši un staigājoši lācīši vai tārpiņi, bet atpazīstami galvenie varoņi pietuvināti ikdienai - puisītis, sunītis, meitenīte, mamma, podiņš. Tomēr šīs grāmatiņas izrādījās klaji kaitīgas, un šobrīd tās ir aizvāktas.

- "Maksis un podiņš" saturs ir aptuveni šāds: Tas ir Maksis. Tas ir viņa sunītis. Te stāv Makša podiņš. Maksis negrib sēdēt uz podiņa. Sunītis gan grib sēdēt uz podiņa. Diemžēl viņam tas nesanāk. Maksis parāda - re, kā vajag. Maksis paņem sunīti klēpī, un nu abi var sēdēt uz podiņa.
- Ko A. uztvēra no šīs grāmatiņas: "Podiņš nē!" (pēc grāmatiņas aizvākšanas kādu nedēļu vai divas vēl bija podiņš nē, tagad atkal ir podiņš jā)

- "Maksis un auto" saturs ir aptuveni šāds: Tas ir Maksis. tas ir viņa auto. Pienāk Līsa. Viņa arī grib spēlēties ar auto. Līsa iesit Maksim - au! Maksis iesit Līsai - au! Sāp! Nu raud abi. Pienāk mamma un atnes vēl vienu auto. Nu abi var spēlēties katrs ar savu auto.
- - Ko A. uztvēra no šīs grāmatiņas: "Au! Sāp! Sist ir interesants veids, kā dabūt mantiņu no citiem bērniem!" (sāka sist mammai un dažiem bērniem dārziņā).