Atā, atā, aizmigšu pats
Šovakar tradionālās midzināšas laikā, kad grāmatiņa bija jau palasīta un mammas mati sabužināti visos iespējamos veidos, gaidot, kad tad nu A. aizmigs, viņš sāka bieži, ik pa laikam teikt atā atā un māt ar rociņu - tad ar vienu, tad ar otru. Pagāja kādas desmit minūtes, kamēr man radās aizdomas, ka varbūt tas nav vienkāršs runas vingrinājums. Viņš tiešām gribēja teikt - atā, mamma, vari iet prom, es pats aizmigšu? Tad nu pateicu atā atā, viņs atbildēja atā atā, un es aizgāju. Tradicionālie brēcieni nesekoja. Pēc dažām minūtēm A. bija aizmidzis.