6 mēneši
Mazliet rāpo, mazliet sēž, ļoti emocionāls, jāapietas kā ar jēlu olu, viegli sapriecājas un viegli saskumst, viegli sabīstas un raud slapjas asaras, ēdot sajūsmināti skatās mammai acīs un rauj aiz deguna vai brillēm, vai matiem.
Vairs nepavisam nav sajūsmā par vārtīšanos urīna peļķē, par kaku dažreiz ziņo ar spiedzieniem.
Pārtinamo virsmu arī nevar vairs izmantot, pampers un drēbes jāuzvelk sēžot klēpī.
Pārtiek no maisījuma + šad tad nočiepj kaut ko no pieaugušo galda, ļoti patīk pasūkāt svaigu burkānu, labāk nekā knupis. Putru arī dabūjis, bet tā kā pats vēl nesēž un nevar lietot barošanas krēsliņu, mamma izlēma atlikt cūkošanos uz kādu vēlāku laiku.
74. izmērs.
No guļamratiem gandrīz vai kāpj laukā, bet sēžamrati, liekas, vēl neder.

Tad nu mēs šo dienu nosvinējām ar izbraucienu uz lielveikalu. Ratus bagāžniekā, bērnu aizmidzināt sēdeklītī un žvīkts! esam jau lielveikalā, acis platas uz visām pusēm, mute vaļā. Mamma nedeva naudu sieviešu klosterim (jo vai tā nav eksluzīva garīga izprieca, kuru ne visi var atļauties?), bet toties nomazgāja savu karmu, pie kases uzdāvinot mazai meitenītei trīs "Rimi" ķiņķēziņus, par ko viņa ļoti sapriecājās, jo viņas vecuma bērni tādus krājot. Un A. nemaz to nenoskauda, bet uzsmaidīja gan meitenītei, gan kasierei. Bet vislabāk tomēr A. patika svaigais gaiss, iznākot ratos ārā no veikala, mamma tā aizskatījās uz priecīgu bērnu, kuram vējš pūta matos, ka gāja tik uz priekšu, uz priekšu un uz brīdi aizmirsa, kādas krāsas mašīnu vispār ir jāmeklē. Pabarot bērnu mašīnā, un atkal aizmidzis - žvīkts! uz mājām.