varētu jau par dzīvokļu kailajiem arumlaukiem bet caur logu es nevaru sazīmēt laimīgas aprises vakariņas saulrietā vai pēc tā bet migla ieslīpi dur zemē. es nejūtu pirkstu nedrošās trīsas pieskaroties tavai tikko dzimušajai domai. kāpēc?
nu ja, bet mani pirskti arvien gausāk skraida pa dzīvības pārpilno labirintu
apkurini sevi un sev tuvāko ļaužu sirdis