velns zin kādā nebūtībā. tev tev.
bet vasara atkal nav sākusies, jo nav iedzerts pie akmeņa. velti čakarējos ar saviem taukiem. vienīgais patvērums ir nakts brīvība. un dažureiz manī ienāk fantastiski sapņi (tu taču atceries, kā es izrunāju "fantastiski",vai ne). sapņos ir krāšņas ēnas, pāris slīdošas galaktikas un izkusis asfalts. un nopūtas gan es nekad neviltoju. izteiksmes gan viltoju, jo nekad negribu izradīties vāja. vismaz ne tavās acīs.