es aizmiegu lēni
bet citureiz man trakoti gribas ielegt daugavā jo ticu ka strauji un dziļi ūdeņi ir mīļi pret slīkoni
un es atsistos ar galvu pret zvejnieka makšķerkātu


(rudens atkal plosās manos satrauktajos cerību dārzos briest reāli un tikpat kā nenovēršami laika augļi vēl mazliet no sapņa un nedaudz no dzīves pagrābtas pērles)