ikdienā intensīvi piedomāju pie ļauno emociju neturēšanas savā miesasbūvē un ikkatrā plauktā, ja pieļauj, ka ķermenis ir tāds kā skapis. tā ir ikdienišķa cīņa neļaut sev dusmoties, neturēt ļaunu prātu jeb apvainoties un pats trakākais - to greizsirdību izmocīt laukā kā sāpīgu gudrības zobu. bet iedomājos nez kā tas varētu būt ļauties šīm jūtām pēc pilnas programmas?