šodien bijām Ingu lidostā sagaidīt.ar neļķēm. autobusā, ceļā uz lidostu stāvēju kājās un turējos pie staba. blakus stāvēja un pie šī paša staba turējās kāda meitene,visa tērpusies gaišās drēbēs. un ik pa mirklim autobusam līgojoties ceļa ritmā viņas krūts pieglaudās (īstenībā reāli piespiedās, bet pieglaudās glāsmaināk izklausās) manai rokai, kura pieķērusies rokturim. Tā nu viņa ritmiski ar to krūti, domājams nejauši, (bāc kā lai pareizi apraksta to procesu?) mīcija? :D pret manu solīdi novietoto roku pie roktura. Nespēju noturēt smaidu. Tik smieklīgi un mīļi reizē. un vienīgais cilvēks, kam es to būtu stāstījusi mani vakar nedaudz pievīla un esmu nedaudz par to apvainojusies. bet tas man vēl šodien tik tā - ilgi neturēšu tādu emociju iekšā. Lai jau..