lauki
man tik sen nav bijis tik skumji!

aptuveni 10 un vairāk gadus nebiju bijusi tai vietā, tur laukos pie vecmammas un vectēva, kuru nu jau vairs abu navu. Jau kāpņutelpā nasīs iezagas tiesi tā pati smaka, kas pirms šiem desmitu gadiem, akurat tieši tā pati kāpņutelpas smaka...ienakot dzīvoklī viss likās tik ļoti pazīstams un bija tik sāpīgi tur atrasties, kad īstie šī dzīvokļa saimnieki nenāca pretim mūs - ciemiņus sagaidīt..visas tās gleznas un fotogrāfijas bufetē arī ar maniem attēliem, tie trauki, tās krūzītes, tas zaļais paklājs, tie dīvāni, tas skolas stadions pa logu tas pagalms otra pusē, tā virtuve ar krāsni ta virtuve, kurā pirmo un vienigo reizi mūžā noģību, tā virtuve, kurā nozagu 50 santīmus, tā vitruve, kurā tapa visgardākās tortes ar marmelādes dekorācijām, kuras man tik ļoti garsoja, tā virtuve, kur vecamma man pazinoja, ka ir saņēmusi pensiju un, ka tagad varam dzīvot uz zaļa zara.. Sāpīgi!vienkārši ļoti sāpīgi un piedzīvoju ļoti lielu nožēlas sajūtu, jo absolūti nenopietnu iemeslu dēļ šos aptuveni 10 gadus tā arī nekad turp neaizbraucu. itin necik nopientnu iemeslu nebija...viss par vēlu.un tagad raudu.