kādēļ cilvēkiem tik ārkārtīgi mēdz interesēt otra cilvēka pavadītais laiks, kamēr tie nav bijuši fiziski blakus? un ne tikai pēc tam kaut kad, kad atkal sastopās, bet konkrētajā mirklī kaut vien apzinoties, ka otrs ir tur kaut kur ar kaut ko un dara nezin ko. Un aiz neziņas ģenerējās vīzijas, protams, domātājam visnepieņemamākās. kam tas ir vajadzīgs? šis jautājums sakāpināti pēc sarunas ar Wo un kad sevi pavēro, tad arī ar mani tas notiek.