rīts
šorīt pēc tam, kad pamodos vēl pusstundu gulēju vaļā acīm, vēros apkārt istabā uz priekšmetiem, lampu, grāmatu mugurām - kā agrāk..domāju par rītiem tallinas ielas dzīvoklī, kad pamostos, ir jāuzvedās klusi, jo citi vēl guļ. es solīdi nosmērējot dienišķās maizes sēžu savā vietā pie galda. nav ilgi jāgaida, kā kaķītis miegains ienāk virtuvē uzlikt uz kāra zoba pāris sausās barības graudus. viņš ienāk pabūt ar mani. paēdis viņš ielec man klēpī, mīļi iekārtojās un vienkārši smuki pasēž. silti pārlīst, jo ne viņš kuldīts uz šādu rīcību, nedz lūgts vai celts tai manā klēpī. tā ir viņa paša iniciatīva. šis pietrūkst cilvēkos. iniciatīvas. zīmes pietrūkst.