Problēma ir tāda, ka tu "caurredzamību" saproti tikai empīriskā, tehniski mērāmajā nozīmē. Bet Ārente runā par realitātes caurredzamību, kāda tā ir cilvēkam konkrētā sabiedrībā – par to, ka pēc noteiktiem vēsturiskiem satricinājumiem (piemēram, totalitārisma) domāšana vairs nespēj atrast pamatu, uz kā balstīties. Viņa nerunā par to, cik daudzas daļiņas mēs esam atklājuši, bet par to, vai cilvēkam kā domājošai būtnei vēl ir "ground under their feet" – eksistenciāls pamats, kas ļauj spriest, rīkoties, būt atbildīgam.