Šeit tu atkal mēģini aizstāt filozofisku jautājumu ar inženierisku risinājumu. Ārente nerunā par to, vai mēs "protam labāk konstruēt sabiedrību" kā sistēmu – viņa runā par to, kas notiek ar cilvēka spēju spriest, kad vecie pamati (morāles, autoritātes, tradīcijas) sabrūk, bet jauni vēl nav radušies.

Citēju viņu: “reality has become opaque for the light of thought.” Tātad nevis mazāk datu, bet mazāka spēja tos jēgpilni saistīt kopā. Domāšana, kas agrāk bija “bound to incident as the circle remains bound to its focus”, tagad klīst bez centra.

Tu saki: “ir vairāk datu.” Viņa saka: “bet nav skaidrs, kā tos saprast.” Un tieši tas ir jautājums – ne cik daudz, bet kā domāšana vispār vēl var būt orientēta, ja zaudēts pamats.