Pievakarē pēc darba jāaizšauj līdz Londonai. Rīt vakarā tur pie viena čoma jāiet uz jubilee tusiņu. Bet pa dienu man būs laiks arī drusciņ māxlu pabaudīt. Tagad sēžu un domāju, ko lai skatās, visu tāpat nepagūšu, bet izvēlēties grūti:

- Surreal Things: Surrealism and Design iekš V&A muzeja, vai

- David Hockney on Turner Watercolours iekš Tate Britain, vai

- Royal Academy Summer Exhibition...

A varbūt nospļauties par māxlu un vienkārši pašopingot pa New Bond Street....

Vakar vakarā uz Lielā Bulvāra bija koncerts (par brīvu). Kad pie manis mājās bijām iedzēruši koncerta ieskaņas Champagne, man tika ierosināts: - a davai braucam uz centru nevis franciski, bet gan latviski. Pēc mazas laušanās piekritu....

Franciski ir: braukt 5min. ar mašīnu līdz vietai, kur vajag, tad 15 min. meklēt, kur var noparkot auto un tad 20 min. čāpot kājām no tās vietas, kur noparkots, uz pamatmērķa vietu.

Latviski ir: 3 min. aiziet lidz Metro, 5 min. brauciens, tad 2 min. līdz vietai, kur vajag.

Salut!

Tu es une spécialiste superbe pour tout compliquer. En lieu d'avoir simplement un déjeuner avec quel qu'un qui te plaît (peut être), tu commences à poser tels questions....

Oui, j'ai bien compris que pour les personnes tellement chargé et occupé (comme nous!!!!) c'est indispensable d'établir un agenda et avoir un échange de vues par écrit sur les points principaux avant la réunion. Si non, cela serait un gaspillage du temps (si c'est le cas, je peux te donner e-mail et numéro de ma secrétaire - comme ça cela sera plus facile).

Selon mon expérience, après ce type "d'échange de vues par écrite", habituellement, toutes nos rencontres ont été supprimé....

De rien - je rigole.

Ma réponse est - rien de spécial.... juste avoir un déjeuner avec quel qu'un qui me plaît (peut être).... si cela te conviens.

Merci!

Svētdienas vakarā Docente man atveda džemperīti, ko biju aizmirsis Piektdienas vakara Pirts pasākumā. Atveda uz adresi, kur es tai brīdī dzeru šampanieti. Mīļi!

Un vēl viņa mani palielīja, ka Daktera kungs, kurš veda mani pret rītu mājas, esot atzinis, ka es esot bijis viegli transportējams un ka vēl viņš bija mazliet samulsis, kad es, atverot acis mašīnā hoteļa priekšā, pirmais, ko pajautājis, esot bijis: - a kurā pilsētā es šobrīd esmu?

Man gan tas neliekas jocīgi: - IR taču jāzina!!!!!

Vakar vēlā vakarā atgriezos mājās no mūsu kantora otra korporatīva ofisa, kas atrodas citā valstī. Lidostas bagāžas saņemšanas zālē plati pasmaidīju par šādu situāciju pa B termināla durvīm (tur ielido lidmašīnas no visādām mambo-džambo valstīm, piemēram, Kongo, Latvija, Urugvaja, Krievija) ienāca kāds manāmi iedzēris kungs un izmisīgi iesaucās skaidra krievu valodā: nu gģe etot jobannij ehit???!!!

Nez ko viņam bija sastāstījuši par to zvēru "ehitu"?

Ir gadījusies brīva pēcpusdiena. Un tagad nevaru saprast, ko lai pasāk. Ir divas galvenās opcijas: iet šopingot vai doties uz Modernās Mākslas Muzeju (neesmu tur pusgadu bijis).

Vakar līdz diviem naktī dzēru šausmīgi garšīgu baltvīnu ar vienu rumāņu tele-žurnālisti un viņas operatoru, barojām Rainā peldošos gulbjus ar turpat bārā nočieptajiem krekeriem un vispār..... dzīve ir skaista.

Un tieši tāpēc es sev šodien iedalīju brīvu pēcpusdienu.

Vakar mums bija ar kolēģiem tāds pasākums, nu tāda pasēdēšana.... tjipa "kapustņiks". Tur tika prezentētas dažādas labās frāzes un izteicieni, ko mēs katrs esam dažādos brīžos teikuši. Man par sevi (es esot tā teicis) iepatikās divas:

- "Ja man nav ko teikt, tad es vai nu klusēju vai gari runāju. Vai tu varētu darīt tāpat un nevis kaut ko murmināt un bubināt zem deguna!"

- "Kāpēc tāda panika?!

    Neesam jau uz Titānika!!!"

To pēdējo es patapināju no viena taxi šoperīša (dikti iepatikās).

Un vispār man ir dikti jauki kolēģi.

Pagājušo nedēļu pie manis viesojās Māte. Bija jauki. Vazājāmies pa krogiem un bodēm. Viņa sev atklāja couscous un iegādājas (pie jaunā mēteļa) cimdus, cepuri, somiņu, zābakus, kurpes un jostu. Pa to vidu noklausījāmies Wāgnera Tristan und Isolde, kā arī Bizet Les pecheurs de perles, kā arī apskatījāmies Ķīnas porcelāna izstādi.

Un pirmdien, braucot uz lidostu, viņa man vilcienā pajautāja - mēs laikam esam iekāpuši otrajā klasē(?). Jā nudien, tas bija negadījums*. Šejienes vilcienos viņa līdz šim bija braukusi tikai Pirmajā klasē.

______________________ 

*Viņa ir Dāma.

Mūsu pavasaris bija brīnišķīgs....

Mūsu vasara ir beigusies.

Rudeni mēs palaidām garām.

Un tagad mums ir tik auksti...

 ***

Vakar beidzot noskatījos filmu Paris, je t'aime...

Pavadīju jauku weekendu laukos. Nelija nemaz, un tas ir ļoti būtiski, ja mēs runājam par Īriju.

Šonedēļ atsāku savu tradīciju - TV skatīties reizi nedēļā (pirmdienās), kad rāda vienīgo seriālu, ko es skatos: LOST.

No rīta pa radio reklamēja kādu iepazīšanās dienestu, un beigās bija laba frāze: Mīlestība ir spēle, kurā jāpiedalās VISMAZ Diviem....

Un tā tālāk....

Vakar vēlu vakarā (naktī) noskatījos TV pāris gadus atpakaļ iznākušo vācu filmu "Der Untergang" ("La chute",  "Krišana"?).  Filma veidota pēc Hitlera privātsekretāres Traudl Junge, kurai izdevās aizbēgt no bunkura un nodzīvot līdz sirmam vecumam, memuāriem.

Man iekrita divi fīrera teicieni: kad viņš pavēlēja applūdināt Berlīnes metro, lai novērstu krievu piekļūšanu bunkuram, viņam aizrādīja, ka tur atrodas arī ļoti daudz vāciešu. Uz to viņš atbildēja sekojošo - vācu tauta mani likumīgi ievēlēja par kancleru, un, ja es zaudēju karu, tad kāpēc man jācieš vienam - lai viņi arī cieš!!!

Otra lieta bija kaut kur beigās: fīrers tā skumji paskatījās uz savu istabeni un sekretāri, tad teica: mīļās jaunkundzes, man ļoti žēl, bet es šobrīd neko labāku jums nevaru piedāvāt, - un iedeva viņām indes kapsulas....

Hitlera privātsekretāre Traudl Junge ir uzrakstījusi arī atmiņu grāmatu. Es gan to neesmu redzējis tulkotu valodā, ko es saprotu, jo vāciski man labi neiet... Bet būtu interesanti uzzināt - vai šīs divas epizodes bija filmas autoru izdomātas, vai arī Traudl Junge tos apraksta ka reāli notikušus....?

Pagājušo nedēļu dzīvojoties pa laukiem Īrijā (viesojos pie draugiem) nonācu pie dažiem interesantiem atklājumiem. Atkāpei: kā reizēm draudzīgās kaimiņvalsts Krievijas ieceļotāji mēdz teikt - "Latvija ir skaista zeme, tikai latviešu te par daudz  saviesies...".

Nu man gribētos to pašu teikt arī par Īriju. Tiešām ļoti skaista zeme, tikai mani draugi man aizrādīja: "tu te nelamājies latviski, puse kroga uz mums paskatījās.... saki to labāk franciski, jo tev tiešām labi sanāk, un TO te tiešām neviens nesaprot".

Vēl man tur patīk tādas lietas, kā piemēram - pie ganību aploka uzraksts "Šeit ganās nikns bullis"; krogā (Pub) uz jautājumu: "kāds vēl bez Guiness jums ir vietējais alus?", atbilde ir: "Aldara Zelta un Cēsu gaišais......"

Svētdienas vakarā ar pēdējo autobusu atbraucu uz savu miestu. Tā.... atvaļinājums ir beidzies un rīt jāiet uz darbu. Protams nogulēju. Ievēlos kantorī tā ap 11-iem.... nu neko. Atlikušo dienas daļu grozījos un domāju: kur es esmu? kas es esmu? un ko es šeit daru? Šodien jau labāk - var arī kaut ko padarīt.

Pagājušo nedēļu atpūtos pa laukiem. Satiku arī hash  un nodevu viņai kuminjsha

hash

Esmu apmierināts. Ar sevi. Ar citiem. Ar to, kas notiek un kas ir noticis ar mani agrāk.

Līgo vakarā pēc daudzu gadu pārtraukuma noskatījos Skroderdienu brīvdabas izrādi (visu - no sākuma līdz beigām). Mūsu pilsētas Tautas Teātris bija izvēlējies pareizo piegājienu: garie, sentimentālie dialogi bija nomazināti līdz minimumam, bet visi action (bites, krāsns, veceņu kautiņš utt) tika parādīti visā krāšņumā. Un pēc izrādes (protams!!!!!!) Bauskas alus, alus, alus..... kā arī mūzika un dejas.

Šovakar iešu uz mūsu pilsētā patreiz ļoti populāra dziedātāja (Raphaël) concertu.

Šai brīdī cīnoties ar karstumu kantorī klausos Cosmos Ziemassvētku dziesmas. Un Palīdz!!!!!

Piektdien aizbraukšu uz lidostu pretī savai MP (mīļotā persona) un tad jau laikam visu weekendu pa pludmali (un vietējiem pludmales krogiem).

Un pac jūtos visus šos labumus pelnījis.