Aizvakar (sestdien) biju izbraucis uz laukiem izvēdināties.... un satiku uz ielashash. Viņa gāja uz darbu, pa ceļam mēs papļāpājām. Bija dikti jauki satikt, redzēties, parunāt....

Divas epizodes.

Pirmā epizode: rajona centra pilsēta, foršs krodziņš. Ienāk trīs jaunieši, apm. 20-23 gadu jauni. Mugurā visiem trim tādas vietējās bodēs neredzētas jakas, ap kaklu zelta(?) ķēdes, visi trīs smaidīgi un bezgala apmierināti ar dzīvi. Bārmenis viņus labi pazīst un plati smaidīdams uzrunā:

- nu ko, Ī R I J I E Š I, kā tad nu pa Latviju... jums jau laikam katram pa 500 gr, vai ne, ko?

Puiši gan paņem tikai pa 100 gr kāda stipra dzēriena, bet izskatās laimīgi, ka viņus uztver kā kaut ko diezgan speciālu, īpašu.

Otrā epizode: Rīga, vidēji liela uzņēmuma kantoris, direktora kabinetā notiek pārrunas ar kandidātiem uz izsludinātajām vakancēm. Koridorā gaida apmēram 20 cilvēki. Iznāk sekretāre un saka:

- tie, kam CV rakstīts, ka kādu laiku strādājis Īrijā vai Anglijā, var negaidīt, tādus ĪRIJIEŠUS mēs neņemam!

Klusāk vai skaļāk lamājoties apmēram puse pamet telpas.

Un man iepatikās šis termins ĪRIJIEŠI. Tie it kā vairs nav latvieši, bet nav arī īri.

Jau zināju no iepriekšējās pieredzes, un šībrīža situācija to tikai pierāda, ka vislabākās zāles privātām un personīgām nebūšanām (es sen vairs neesmu tai vecumā, lai runātu par traģēdijām) ir Darbs; daudz darba; tā, lai vakarā vēlu atvilktos mājās pārguris un vairs neko negribētu kā tikai miegu un klusumu.

Un tad ir labi. Tad nav laika domāt. Un to fucking pavasari var pat nepamanīt......

Jau ceturto dienu esmu komandējumā ārzemēs. Sāk jau iepatikties. Interesanti vērot cilvēkus un pamanīt, cik mēs, latvieši, esam atšķirīgi tomēr. Piemērs.

Lielas starptautiskas institūcijas kafejnīca, tāda neliela rinda, kura virzās samērā ātri, bufetnieces darbojas veikli un profesionāli. Nelielā rinda sastāv no mazām grupiņām. Pirmā grupiņa trīs spāņi un divi itāļi, visi pieci savstarpēji sarunājas franciski. Otrā grupiņa četri latvieši. Gaidot savu kārtu spāņi-itāļi jautri sarunājas, skaļi smejas, apmainās laipnībām, pārspriež ko darījuši un ko darīs brīvdienās.... jauki. Arī latvieši rimti sarunājas, tikai emocijas tādas piezemētākas. Pienāk rinda spāņu-itāļu grupiņai.

- Sveicināti, kā jums klājas, paldies, arī mums iet labi....

Šito pārsteigumu (!!!), kā tad tā, oij, un nu ir kaut kas jāizvēlas, nez ko te tādu vispār dod(?) -  bufetniecei pacietīgi gaidot un smaidot notiek haotiska apspriešanās, ko nu kurš varētu gribēt; neiet tik viegli - Gianni jau izlēmis par esspresso un saņēmis to pārsviežas uz kapučino, Susanna apspriežas par makiatto gatavošanas technoloģiju un beidzot tomēr paliek pie café au lait, kas gan vēlāk tiek nomainīts pret esspresso. Notiek nemitīga komunikācija starp šo jauniešu grupu un bufetnieci, abas puses ir acīm redzamā baudā par šo Notikumu - Kafijas Pirkšana. Beidzot dzērieni ir saņemti, par tiem ir samaksāts, abpusēja komunikācija ir izdevusies, Marco vēl pārmij kādu vārdu ar bufetnieci attiecībā par pēcpusdienā gaidāmo laiku (šķiet, ka nelīs....). Abas puses novēl viena otrai veiksmīgu dienu, un...... beidzot pēc apmērtam 10 minutēm šis Pasākums patiešām ir galā.

Nu un ko pa to laiku dara latvieši?

Nepārtraucot saviesīgo tērzēšanu katrs no viņiem ir izpētījis labi redzamā vieta izlikto cenrādi, izlēmis, ko pirks, saskaitījis naudiņu. Kad pienāk rinda latviešu runasvīrs ātri nober:

- labdien-divusesspresso-vienukapučino-vienukafijuarpienu-lūdzu-paldies.

Katrs paņem savu un visi aiziet. Un viss.......

Nekāda prieka par šo notikumu - Kafijas Pirkšana, nekādas sajūsmas par šo veiksmīgi izdevušos, lai gan ļoti formālo komunikāciju, nekā tāda. Bezjūtīga ieinteresētība tikai gala produkta saņemšanā, nekāda prieka par savstarpējo saskarsmi ar patīkamiem cilvēkiem. Nekā tāda. Latvieši.

Savādi, bet jau ceturto dienu pēc kārtas (kas ir 4 dienas pēc svētku brīvdienām) man ir pozitīvi darbīgs noskaņojums. Kantorī neatrisināmas problēmas atrisinās pašas no sevis, ilgu laiku plauktā noliktas lietas izrādās vairs nav aktuālas un ir izmetamas... nu forši!

Nevaru vien sagaidīt Karnevālu laiku, kam sekos lielais Gavēnis.

Vakar vakaraa pa TV kaads Gudrinieks stastija, ka shogad bushot Savaada un Iipatneeja Ziema - neparasti auksts DienvidEiropa, Vidusjuras piekrastee un RietumEiropaa, bet neparsti silts CentralEiropaa....

Sapratu, ka Shitaadiem Notikumiem es neesmu gatavs: nav pat uz galvaspilsetu Rigu braucamais Kazhoks iegadats (tepat pa miestu jau vararii visadas fufaikaas)..... un kur nu veel viss pareejais!!!!!!

Tulit pec paarraides noskatishanaas piezvaniju savam namsaimniekam un teicu, lai paregulee apkuri - vajag Siltaak!!!!

Vakar atgriezos no divu nedēļu brīvdienām un atkal klīdu pa Kantori.... kur es esmu?, ko es te daru?, kāpēc es te esmu....?

Bet nu šodien jau ir labāk. Sāku beidzot kaut ko darīt, lai apdarītu kalnus, jo manā vietā jau te neviens tāpat neko nedarīs......

Daži secinājumi par Rietumsahāru: Man Tur Patīk, jo Baltais Cilvēks tur var justies kā Īsts Baltais Cilvēks. Piemēram: melnais un diezgan melnais cilvēks (tur ir arī daudz arābu) man drīkst pietuvoties un uzrunāt tikai 2 (divos) gadījumos:

1) es viņam ar žestu vai saucienu (!!!) dodu skaidru norādījumu nākt šurp;

2) man jau pusstundu ir tukša kokteiļa glāze un, kad viņš ir veicis pus-distanci līdz manīm, un es vēl viņu neesmu aizraidījis prom (ar žestu vai uzbļāvienu!!!!).

Laiks tur dievīgs ap +28 reizēm +30 bet pa naktīm vēsāks: +15. No vienas puses okeāns, bet no pārējām tuksnesis..... protams, dzīvojot 5 zvaigžņu klubā to tuksnesi tā īpaši nejūt, es iedomājos, ka dzīvoju oāzē, kurai blakus ir okeāns.

Tad vairākas dienas Paris. Šo to uzbaudīju arī no Étonante Lettonie ("Pārsteidzošā Latvija"): Les Pierres Parlantes kas ir "Runājošie Akmeņi", nu dikti jauka instalācija - interaktīva, krāsaina, tehniski oriģināli izpildīta. Runājošie Akmeņi ir izvietoti pašā, pašā Paris centrā, nu centrālāk vairs nevar: starp Louvre un Palais Poyal, uz īsti piemērota laukumiņa blakus Rivolī ielai. Tad vēl apskatīju Spectographie ko veidojis Collectif RIXC un Katrīnas Neiburgas gleznu izstāde La solitude ("Vientulība"), vispār abi bija interesanti.

Tad atpakaļ un mājām, sestdien pamatīga piedzeršanās ar Green Peace aktīvistiem un aktīvistēm.... svētdien TIKAI brokastu šampanietis, grāmatas un TV.....

Iedomājos, ka kaut kas uz atvadām jāuzraksta........

Nē, nē - nemiršu un Austrumpolu atklāt nebraukšu(!!!!) Man Vienkārši man sagribējās atpūsties pēc pusotra mēneša vājprātīga katorgas darba ar prātam neaptveramu intensitāti no 8h00 līdz 21h00 un tā katru dienu.....

Nu bet tagd ņemšu pauzīti divu nedēļu garumā (17 dienas). Un pac tik apmierināc, tik laimīks..... :-) Un gandrīz visu jau esmu izdomājis: rīt no rīta aiziešu pie friziera, tur arī ēdīšu brokastis, tad neliels shopings un vakarā uz teātri - nu pilnīgs atvaļinājums. Nākošaja dienā tā labi izgulēšos, jo pēc teātra parasti notiek viedokļu apmaiņa kādā krogā, un to nekad nevar zināt, kad un kur tas beidzas (nu tas viedoklis es domāju), tad sakrāmēšu koferi un pēcpusdiena aizbraukšu uz Africa, (šoreiz, cik es sapratu, būs kaut kur tuvu pie Rietumsahāras, jālido vismaz 4 stundas, pludmalē Atlantijas okeāns), tur kādu nedēļu pa labu hoteli, (ir mazs plāniņš noķert haizivi vai nomedīt lauvu, nu bet tad jau redzēs). Brūns nosauļojies braukšu atpakaļj, jo mājās ātri jāpārkramē soma un jābrauc uz Paris, jo tur Novembra sākumā notiek plaša Latvijas kultūras programma: izstādes, koncerti, utt., saucas Etonnante Lettonie (pārsteidzošā Latvija) pašā Latvijā uz vietām jau neko tādu nevar dabūt redzēt (piem.: Runajoshie Akmenji).

Nu tā, un tad jau vasara ir galā un atpakaļ pie virpas!!!!!!!

.... nu šodien jau ir labāk. Vismaz tā izskatās. Vakar nebija NEKĀ. Tā ļoti paškritiski paveroties uz sevi man ir skaidrs, ka tiku līdz dažām alkohola intoxikācijas pazīmēm. Bet tas viss laikam aiz pārak saspringtā grafiķa: pagājuso otrdien, esot komandejumā, parastais ardbiedrības bankets ar drinkiem pēc tam, trešdien privāta ballīte ar pamatīgu iedzeršanu, ceturtdiena... ir kā mazā piektdiena un piekvasījos atkal... piektdien atskēju mājās no komandējuma, ātri pārkrāmēju somu un devos atpakaļ uz lidostu, lai lidotu tālāk uz Minheni, kur bija japagūst uz Oktoberfesta noslēguma pasākumiem. A tur ta Minhenē jau divi koriši no Rīgas NM&RK jau priekšā, pēc "čau" kaut kas jau tika atkorķēts....tad viena paziņas dzīvoklī, kur nakšņojām, tūlīt pieslēdzās tāds bariņš ar beļģijas studentiem, nu un studenti jau kā parasti studenti - līdz grīdai un līdz rītam.....

Sestdien alus alus alus alus alus alus

Tāds īpaši detalizēts apstāsts nemaz šai gadījumā nav iespējams, bet tur bija daži desmiti tūkstoši iedzērušu vāciešu un daudzi desmiti tūkstošu totāli piedzērusos itāļu. Pa nakti dissene. Nu tā, varēja iztikt. Jo sevišķi tāpēc, ka mēs bijām sava laba kompānija: seši krietni padzērushi franciski runajoši studenti no Beļģijas, trīs iereibuši puiši no Latvijas un viens solīds vācu kungs pa vidu.

Svētdien ka atvēru acis tā proseco proseco proseco proseco Tas ir tāds itāļu šampanietis, ko dzer pie brokastīm.

Brokastis tuvīnaja restorānā bija tā:10 euro maksā zviedru galds, kur iekļauts arī proseco.... un bez ierobežojumiem. Tagad viņi zin, ko nozīmē pohaina latviešu publika. Pēcpusdienā knapi paguvu uz lidostu, mani iečekoja tikai tapēc ka lidoju biznesā. Kā atbraucu mājās - neatceros. Un vakar gāju uz darbu. Lietderības koeficents "0" . Bet šodien jau ir krietni labāk. Nu tā......

Un tas kuminjsh  (atsauce par godu laukuroze  03.08.) ar savu 25. jūlija puxtu http://klab.lv/users/kuminjsh/167662.html un tam sekojošiem citu cibiņu komentāriem par notievēšanas zālēm mani pilnīgi izsita no sliedēm. Es ari nolēmu pamēģināt. Un ne jau tās tabletes, NĒĒĒĒĒ!!!!!

Man ļoti iepatikās ideja par baltvīna un tumšās šokolādes diētu. No cibiņu komentāriem es izlobīju, ka tā ideja ir pavisam vienkārša: 2 (divas) pudeles baltvīna dienā un melnā šokolāde neierobežoti.

Un vispār tā nekas, rit jau sestā diena, izturēt var mierīgi.....

Protams, ir arī daži negatīvi aspekti, piemēram: veikalā paliek arvien grūtāk kaut ko jaunu izvēlēties, - kad visi garšīgi dzer kaut ko citu garšīgu (Leffe), tad es tomēr paņemu kādu bonusa (virs divām pudelēm) glāzi vīna. Un visa pasaule pastāvīgi ir tāda ..... gaiša kā jau no gaišā vīna.

Aiznākamajā weekendā braukšu atpūsties uz Igauņu salām, tas baidos, ka manai diētai pieliks punktu, bet nu redzēs.....

Pirma darba diena pec jauka un labi pavadita atvaljinajuma.... mmmmm

Shorit kaapu pa trepeem uz kantori un domaju: kur es esmu? kapec es te esmu? un kur man tagad jaaiet? kas man buutu jadara? Baigi labi!!!! Mani tas vienkarshi sajusmina - veiksmigs apliecinajums tam, ka atvaljinajums ir bijis LABS (t.sk. silc un saulains). Un tad izradijaas, ka jadara nemaz tik daudz nekaa Nav!

Vienigaa saape: uz vasaras sezonu kantora café aizclapec ciet. Brt nu tas taaa.... buus liex iemesls iziet ielaas.

Jo man būtu bijis, ko atbildēt.

Te kuminjsh  pirms laika nezināja, kam lai uzdod stulbus jautājumus. Viena versija bija paprasīt kā tas asteor  svinēs Jāņus, jau iepriekš paredzot, ka neko tik murgainu neviens cits nevarēs atbildēt.... he!!! ;-)))

BET man bija izcili skaista Jāņu svinēšana: Užavas alus mucām(!!!), protams, visādas desiņas, gaļiņas... utt. triju (!!!) veidu ķimeņu siers un tas viss saimnieku sarūpēts priekš apmēram 300 cilvēkiem (mīļi, vai ne). Telpās zem jumta spēlēja grupa "Oļi" no Jelgavas. Dikti jauku gaisotni līgošanai piedeva mūsu pilsētiņas koris - nebija nekāda formālā koncerta, tā vietā viņi vienkārši bija nosēdušies zālītē, pagalma vidū pie ugunskura, un kopā ar ne-koristiem dziedāja latviešu zelta fondu. Es atbraucu ap 22h00 un viņi jau dziedāja, un pēdējo reizi es viņus nofiksēju dziedam ap 04h00, šķiet, ka viņi nedaudz mainīgā sastāvā tiešām rāva vaļā visu nakti.

Laiks mūsu novadā arī bija izcili piemērots līgošanai: skaidrs, sauss un silts (ap +29).

Un kur nu vēl tas smaržīgais lauku gaiss, nopļautā zāle, labības lauki, ganības, siseņi (raujas kā traki), zālīte mauriņā pie lielās pujeņu dobes tik mīksta, tik mīksta..... tuvīnajās ganībās ik pa mirklim kāds govs lops iemaujas piedot pasākumam īstu lauku dzīves idillisku noskaņu.

Kā jau vienmēr uz Jāņiem sabrauc no malu malām visādi sen neredzēti cilvēki, bija jauki satikt, parunāt, iedzert kādu (tiešām neskaitīju, bet....) Užavas aliņu.

Tik īsu Jāņu nakti sen neatceros, likās, ka tas bija viens alus kauss un viena straujā deja un rīts jau klāt... Mājās braucot prātuļoju, ka tik reti sanāk svinības tādā īsti latviskā vidē, bez svešas mūzikas, svešas valodas.

Pati vieta arī bija bezgala skaista īsta lauku muiža, tāds pakavveidīgs 16 gs. ēku komplekss, saucās Chateau de Corroy, kādus 30 km āra no pilsētiņas.

Es te tā iedomājos kuminjsh puksta sakarā par Celulīta Dievu un citiem apstākļiem, kas šai dod Brīnišķīgu Iespēju reiz-pa-reizei nomainīt garderobi un Veselīgu(!!!!!) dzīvesveidu tai pat laikā neatmetot patīkamos (bet, iespējams, publiski par kaitīgiem atzītos) ieradumus.

Es daru TĀ:

No rīta neliela pelde baseinā (max 30 min), tad viens plānais jogurtiņš, glāze apelsīnu sulas un beigās tase café ar Cigaretti. Tad darbs.... Ap 10.30 tase café un Cigarette. Pusdienas sautēti dārzeņi ar kādu grillētu gaļiņu, svaigi augļi (šobrīd kantora ēdnīcā ir topā sezonas augļi t.i. zemenes un ķirši) un glāze laba Vīna un Cigarette. Pēcpusdienā pār-ielas kafūzī viens (+/-) 0,5 aliņš un dažas Cigarettes. Pievakarē kāda garīga nodarbe, kas atņem spēkus, piemēram, valodu kursi vai glezniecības stundas. Vakariņās grillēta zivs vai putna fileja ar dārzeņiem un alus (neierobežoti). Pa vidu protams, kāda Cigarette.

Un kopumā ņemot ta nekas: VISS der!!!!

...nu vispār tik traki nemaz NAV. BET  viens kuminjsh puksts man uzvēdīja tādas jaukas pārdomas.

Otrdien pēc brīvdienām, atnākot uz darbu man kolēģi jautāja: 

-  nu kā tu pavadīji Vasarsvētkus?

Atbildēju: -  jauki kārtīgi izgulējos, pēcpusdienā aizgāju līdz baznīcas laukumam izdzert brokast-pusdienu šampānieti, velak pablenzu TV un tad sēdēju krogā ar draugiem līdz pusnaktij... un viss.

- Jā labi, nu bet Vasarsvētki tad KĀ??????

- Kādi Vasarsvētki? What's a hell do you mean by this? Un vispār pagājušo Ceturtdien es piedzīvoju Lidostas Streiku, knapi tiku mājas (no priekiem laikam sadzeros), Piektdien bija jāskrien uz Kinofestivāla atklāšanas pasākumiem (nu tāds Pamatīgs Party), Sestdien turpat vien tusējos, bet nu jau ar maniem studentiem no Berlīnes, Svētdien bija baigi labā disene - uz mūsu pilsētiņu bija atbraukuši DJ no ārzemēm (!!!!), rāvām līdz rītam, nu un Pirmdiena, kā jau teicu.....

Kolēģis tā skumji - nu ja, tu jau laikam nesaprati, es tev par Vasarsveētkiem.....