Vislabāk no izgajušā weekenda man patika viens manas draudzenes citāts.

Pēc tam, kad bijām visu rītu sēdējuši un ēdushi brokast-pusdienas Kiniešu Restoranā, kad bijām aizgājuši tikai 150 m līdz stacijai un nobraukuši līdz Ziedu (pamatā tulpju) darziem, tur izmetuši Mazu Līkumiņu, atradshi café ar fantastisku skatu un Leffe un tur pasēdējuši lielāko pēcpusdienas daļu, kad, pēc atbraukšanas atpakaļ uz pilsētu, bijām sēdējusi uz savas terases un izdzērushi glāzi shampanieša un sildījuši saulē pēdas, kad atlikusho vakara daļu bijām nosēdējuši super labā Restoranā, kad pēc tam bijām 50m nogājushi līdz nakts-clubam, kurš mums beigās neiepatikās, kad gribējam iet uz citu, kas atradaas 10min gājienā(prieksh padzerušiem cilvēkiem) no iepriekšējā,
VIŅA TEICA:
- kas tā velns parāvis ir par Fitnesa Dienu(!!!), Kad(???) mēs beidzot brauksim ar Taxi???

Tāds netipiski pašapmierināts Pirmdienas Rīts.

Pagājušo Ceturtdien atgriezos no komandējuma ārzemēs un gandrīz pa taismo metos iekšā uzdzīvē, bija baigi labi....tāds pusoficiāls kokteiļu tusiņš, kas gandrīz tai pašā sastāva vēlāk citā kroga pārauga pavisam neoficiālā pasākumā. Piektdien kantorī trāpīju tā ap 11-iem...

Piektdienas vakarā bija jaukas mājas viesības (viesojos es).

Sestdien viegla satura kino apmeklējums un uzdzīve vietējā krodziņā. Svētdien vietējais tirdziņš, ēšana, televizors un skatīšanās pa logu kā līst... Bet kopumā ņemot - tā nekas.

P.S. Svētdien zvanu Krustdēlam, lai apsveiktu šo vārdadienā. Viņš man apjautājas vai gadījumā Sestdien nebiju aizšāvis līdz Parīzei, tur liels ugunsgrēks esot plosījies... Teicu, ka nē, biju mājās un/vai vietējā krodziņā. Sarunas laikā stāvēju uz balkona un smēķēju. Brīdī, kad stāstīju, ka nezin kā viņiem tur tai Parīzē, bet mums gan te viss ir mierīgi, pa lielo ielu gar maanas mājas stūri Skaļām Sirēnām Kaucot aiztraucās trīs ugunsdzēsēju mašīnas... nez vai viņš man noticēja?

Braucot publiskajā transportā pamanīju divas jaunkundzes. Tādas glītas, abām tadas brīnišķīgi skaistas acis.......labi ģērbtas, vienai rozā jaciņa, otrai salātzaļa, abām gaumīgas somiņas, utt. Viņas itkā (!!!!) par kaut ko sačukstējās. Bet tas tika darīts tā ka viss vagons dzirdēja (un uzmanīgi klausījās arī protams). Tēma bija, -  ko vakardienas tusiņā viens džeks viņai teicis un ko viņa tam atbildējusi. Tā sanāca, ka izkapām vienā pieturā. Tā sanāca, ka iegājam vienā un tai pašā pārtikas lielveikalā. Tā sanāca, ka nokļuvām pie vienas un tās pašas kasses. Starp mums bija vēl divi pircēji. Pie kasses viņas abas par kaut ko sarkdamas ķiķināja. Viena pirka mazu pudelīti minerālūdens, otra paketes. Trīs cilvēki rindā aiz viņām pacietīgi gaidīja. Kad kasiere bija izsitusi čeku, tad viena no viņām kaut ko atcerējās un žilbinoši smaidot lūdza uzgaidīt. Viņa pazuda kaut kur... atgriezās pēc dažām minūtēm. Izrādas viņa bija aizmirsusi košļenes. Pieci cilvēki rindā aiz viņām pacietīgi gaidīja. Bet tad bija jāpieņem svarīgs lēmums (!!!) aveņu vai zemeņu!!!! Viņas ķiķinādamas to apsprieda un izvēle krita par labu zemeņu. Septiņi cilvēki rindā aiz viņām pacietīgi gaidīja. Kasiere pierēķināja arī to un tad nu būtu tā kā jāmaksā, bet tad viņas nevarēja saprast, kura tad maksās par šiem pirkumiem. Viņas tur tā jauki tirinājas un ķiķināja. Deviņi cilvēki rindā aiz viņām pacietīgi gaidīja. Tika izlemts, ka maksās tā ar rozā jaciņu. Bet tad viņa nevarēja atrast maciņu. Draudzene tai palīdzēja meklēt izberot somiņas saturu uz kasses. Tad jaunkundze atcerējas, ka atstajusi maciņu pie draudzenes mājās. Vienpadsmit cilvēki rindā aiz viņām pacietīgi gaidīja. Draudzene palīdzēja bezcerīgo somiņas saturu dabūt atpakaļ somiņā. Tas viss (zemeņu košļene, aizmirstais maciņš utt) bija tik amizanti un jocīgi (viņām!!!), ka jaunkudzes visu laiku ķiķinaja, bakstījās, tirinājās un bija redzami intriģētas par šādiem dzīves pavērsieniem. Divpadsmit cilvēki rindā aiz viņām pacietīgi gaidīja. Tad jaunkundze ar salātzaļo jacinu bija gatava maksāt, bet izrādījās, ka viņai nepietiek naudiņas.... Bet ir taču bankas karte!!! Jā! Jaunkundze skaļi čukstot atzinās kasierei, ka Aizmirsusi Kodu, bet tomēr mēģinās to atcerēties. Viņai IZDEVĀS ar Otro piegājienu. Piecpadsmit cilvēki rindā aiz viņām pacietīgi gaidīja. Jau krāmējot pirkumu glītajās somiņās tika konstatēts, ka nopirktas nepareizās paketes..... un viņas lūdza tās samainīt......nu jau vairs tikai TRĪS cilvēki rindā aiz viņām pacietīgi gaidīja. Sirms kungs pirms manis atskatījas, pasmaidja un teica: nu ko kad tur.... tās taču ir meitenītes. Viņa intonacija bija apmēram tada it ka viņš runātu par kādu mīļu cilvēku, kurš ir vecs slims invalīds vai garīgi slims... nu ja, ko tad tur  VISPĀR var gribēt....

Pēdējā gada laikā esmu iemācījies būt pacietīgs. Vai kāds var uzminēt - kāpēc???!!!

current mood: bitchy

Un tad, piektdienas pēcpusdienā, kā vēja spārniem mēs, (es un divi manu kursa-biedri), aiztraucāmies un staciju, iekāpām vilcienā.... un braucām. Tādi laimīgi....

Man tie vācu vilcieni patīk labāk nekā franču, jo te var smēķēt, ir labs bārs... un vispār!

Tā arī visu ceļu nomuldējām, dzērām šampanieti, pļāpājām ar citiem pasažieriem...utt.

Pēc ierašanās tūlīt kāpām taksī un braucām nolikt savas somas, tad, dodoties uz Libāņu restorānu, kur mums bija rezervēti galdiņi un pasūtītas vēder-dejas, mazliet pastaigājāmies gar upes krastu, pavērojam saulrietu uz debesskrāpju fona, bet tad man sagribējās šampanieti un mēs iekāpām taksī. Pārējie bija braukuši ar avio un jau gadīja mūs restorānā. Kopā mēs bijām 11 cilvēki, kas jauki patusējās trīs dienas.

Libāņu restorāns bija dievīgi labs, vēderdotāja gan tāda paresna, bet ļoti labi kustējās. Pēc vakariņām, tā ap pusnakti, devāmies uz Cocoon Club, kas esot lielākais, labākais.....utt klubs šajā pasaules daļā. Un bija ar dikti labs. Un liels. Un tāds svaigs un jauns. Baigi patika. Šitik kvalitatīvā sniegumā es pat house, rap un techno varu sākt klausīties. Un kur nu vēl tas interjers un gaismas un.....!!! Publika arī bija laba - jauki, pieklājīgi, labi ģērbti cilvēki, kas lieto labas smaržas.

Nākamajā rītā brokastīs bija pasūtīti suši no viena japāņu restorāna, tos tiešām atveda mazi šķībacaini cilvēciņi. Īsti nezinu, cik tas ir pareizi, un kā tas iet kopā ar suši, bet parasti es pie šādām brokastīm dzeru šampanieti un šī reize nebija izņēmums.

Pēc tam mēs sakāpām mašīnās un devāmies uz tuvīno kūrortpilsētu, kur ir pirtis, minerālūdeņu vannas un citas jaukas izvirtības. Pirtis bija izcils pasākums. Veca 19.gs. ēka, kapitāli atjaunota, un labi uzturēta. To vietu esot bijis iecienījis ķeizars Vilhelms II un ir jau ar par ko. Man īpaši patika siena pirts. Iesēdina tādā kā nišā, kur sienas ir no siena, (jauka vārdu spēle, vai ne), tad no ārpuses aptin ar speciālu papīru un caur to kaltēto sienu pūš karstus tvaikus ar dabīgā siena dabīgo aromātu. Baigi labi. Bija arī minerālūdeņu baseini, kur ir patīkami masēt kāju pēdas un dzert šampanieti. Pavadījām tur visu pēcpusdienu līdz pat vakaram. Pilsēta kā tāda arī bija ļoti skaista, zaļa un sakopta. Parka terasē mēs dzērām šampanieti un vērojām saulrietu.

Bijām izbadējušies, tāpēc devāmies uz pilsētu, kur viena Taizemes restorāna bija pasūtīts apaļais galds, kur var griezt vidējo daļu uz riņķi un degustēt visu pa kārtai. Pēc vakariņām tādi baigi saēdušies braucām uz dzīvokli atpūsties, pārģērbties, iedzert glāzi šampanieti un tad bija jādodas un kādu privātu ballīti, kuru organizēja vienas manas kursa-biedrenes kolēģe. Tā ballīte izdevās izcila tieši pateicoties 11 latviešiem. Mēs baigi centāmies. Tādus skatus ka francūziete dejo ar itāli pie latviešu mūzikas -  bieži nenākas redzēt. Pēc tam mēs aizbraucām uz kādu nakts krogu, bet to jau es tik labi vairs neatceros....

Nākamajā rītā devāmies brokastot uz tuvīno itāļu restorānu. Viņiem bija vienkārši dievīgs šampanietis. Pēc tam devāmies uz vietējo Botānisko dārzu. Arī labs pasākums. Tur bija tādas smalkas lietas kā melnie gulbji, orhideju dārzi un tropiskie džungļi. Pēc tam bija jādodas pusdienās un šoreiz tika izvēlēts spāņu Tapas Bar, (tapas ir mazi ēdieniņi, vai pareizāk karstās uzkodas, var ņemt daudz un dažādus). Arī šampanietis viņiem bija labs.

Vilciena negaidīti satiku Saksonijas federālās zemes vēstnieku, kurš caur Vāciju atgriezās no slēpošanas Austrijā. Viņš uzaicināja uz glāzi šampanieša sava rezidencē. Lai gan bija pavēls tomēr piekritu. Viss bija labi, vienīgi.... eh, ko nu vairs...

Un šodien man ir Pēc-weekenda drudzis. Man gribas turpināt tā dzīvot......

current mood: nostalgic

Vakar mani nu Ljoti sasmidinaaja viens tips (pec areeja izskata Bomzis), kursh man "vienaa elpas vilcienaa" pateica teikumu no 6 vardiem 3 dazhadaas valodaas, kur katri divi vardi bija citaa valodaa:

- Excusez-moi,    мoжoнo пoпpocить  one cigarette!

Pagajusho nedelju salasiijies presse - cik ljoti Dan Brown gramata "DaVinchi Code" NEpatiik Romas Katolju Baznicai un Pavestam - sapratu, ka man taa noteikti janoperk un jaizlasa.

Mana lidzshineejaa pieredze shadaa izvelee ir ljoti pozitiva: ja kaut kas NEpatiik Romas Katolju Baznicai (Pavestam) un/vai Simona Vizentaala Centram - tad parasti Taa ir Baigi Forshaa Lieta.

Sveetdien saaku lasiit - saakums taa neko, labs un intrigejoshs...