Dārziņš -

Uz Tālavas biezajiem siliem

Nakts pelēkus palagus klāj.

Pār klusiem koku galiem

Jodi un murgi jāj.
Dus Miervaldis savā pilī,

Guļ viņa ļaužu pulks,

Guļ vaidelaiši un sargi,

Un zīmju gudrais tulks.

Tik augstākās egles galā

Taurētājs nomodā,

Tas spiego pēc ienaidnieka

Tuvumā un tālumā.

Te it kā pa sapņiem tam liekas

Ka slepeni soļi čab,

Ka šķēpi pašķindētu,

Ka zirgu pakavi klab.

Un troksnis ap egli ceļas,

Un bultas augšup skrien,

Un asu cirvju zobi

Egles stumburā lien.


” Šurp tauri! Kāp zemē! Ciet klusu!

Tu glābsi sev dzīvību!

Mēs algosim tevi ar zeltu,

Ar godu, ar brīvību!”

“Mans zelts ir mana tauta,

Mans gods ir viņas gods,

Kas postīdams viņu šausta,

Uz pekli lai rauj to jods!”

Un taurētājs pūš ar spēku,

Ka koku galotnes trīc,

Un lejā atskan lāsti,

Un bultas spindz un sīc.

Mirdz lāpu sarkanā uguns,

Sāk cirtiens pēc cirtiena līt,

Dreb, šūpojas staltā egle

Un brākš, un gāžas, un krīt.

Un taurētāja krūti

Šķēpi un civji šķeļ-

Bet taures skaņas pilī

No miega Miervaldi ceļ.

Un viņš un viņa pulki

Uz cīņu kājas aun

Un šķēpnešiem pretī drāžas,

Dzen stiegnājā tos un kaun.

Bet uzvaras gaviļu svētkos

Meitenes vainagus pin,

Un varoni sirmā māte

Sniegbaltos auto tin.

Uz sārta vietu tam taisa

No ozolu pazariem,

Un līgava puķēm to kaisa

Un dzintara gabaliem.

Un, kamēr svaidītās liesmas

Pie dieviem jaunekli nes,

Dzied vīri tam slavas dziesmas,

Un žēli raud meitenes.
http://www.youtube.com/watch?v=BxJv1XPWnzU&feature=related