AsiizeRecent Entries | |
|
You are viewing 50 entries, 200 into the past November 29th, 2009November 24th, 2009November 13th, 2009:
Šīs trīs dienas, kuras es te slimoju, trīs vīrieši manā pagalmā demontē bērnudārza rotaļu laukumu. Piemēram, mēģina izraut no zemes dekoratīvu sēni uz lielas atsperes. Vai šodien viens bija ielīdis mazā koka mājiņā ar sarkanu jumtu, dzeltenām un zaļām sienām, pārējie divi skatījās iekšā no ārpuses pa mazītiņiem lodziņiem. Es, savukārt, esmu iekļuvusi kaut kādā drēbju starpizmēra stadijā, kur viens izmērs par lielu, bet iepriekšējais par mazu. Šo sarežģījumu tad arī vainoju pie visām savām problēmām. November 9th, 2009: pasaki, kādi ir tavi dzimumorgāni, un es pateikšu, kāds esi tu Tas ir diezgan neērti. Vistuvākā jūtos ar tiem draugiem, kas ir lietas kursā par manām attiecībām ar džekiem un par kuru attiecībām es arī daudz maz visu zinu. Ja uz jautājumu, kā iet, sāku stāstīt par savu jauno kolēģi, jaunajiem priekšmetiem skolā, izlasītajām grāmatām, redzētajām izrādēm vai atklājumiem, ko sniedz kristīgā ticība, man reizēm īsti netic, pārmet izvairīšanos un slēpšanos. Sanāk, ka ir jāstāsta visas tās personiskās, tīrās/netīrās lietiņas tāpēc vien, lai uzturētu šo atklātības līmeni, kas sniedz patīkamu saprašanās, tuvuma un, cik paradoksāli, drošuma izjūtu. Lai gan no otras puses. October 29th, 2009October 28th, 2009October 27th, 2009:
Šodien Drogās vienai meitenei sākās epilepsijas lēkme. Neviens nezināja, ko iesākt, izsauca ātros, pārdevējas skraidīja, aizklājušas ar plaukstu muti. Diezgan liela panika. Viena pārdevēja rāva no veikala stenda āķīšiem pirts cimdiņu iepakopjumus un mēģināja nolikt meitenei zem galvas. Jutos tik dumja un bezpalīdzīga. Kur var iziet pirmās palīdzības kursus? October 22nd, 2009:
Līdzās CSDD ierosinu ieviest arī ADD - Attiecību drošības direkciju. Un pirms mēs te katrs kaut ko pasākam, nokārtot dažus praktiskus eksāmenus un saņemt apliecību, kas ļauj veidot, sākt, ielaisties un tuvoties. Tad bāriņos nemaz nevajadzētu sakliegties, lai noskaidrotu otra vārdu; varētu klusējot pavicināt gar acīm tiesības un mierīgi abi iet mājās, emigrēt uz valsti, kur vēlēšanās balotējas vairāk par divām ierastajām partijām - klaustrofobiju un vientulību. October 16th, 2009October 8th, 2009:
Mika Mitrēvica entropija pārņem pilsētu, Rietumu bankas mūžīgais pilnmēness lēnītēm izzūd, smaržo sēnes un piparmētras. October 7th, 2009:
Varbūt tā ir "virspusēja jūsma un nepamatots optimisms, kas diemžēl vēl joprojām raksturīgs daļai mūsdienu jaunatnes" ((c)K.Vērdiņš), taču jāatzīstas, ka man patiešām ir neviltots prieks un pacilājums sirdī par daudzveidīgajām un dzīvajām kultūras norisēm, kas ar kaut kādu iepriekš nejustu spēku te sākušās kopš šī rudens. Survaivalkits un satori ar savu "drīz"; labas filmas var skatīties gandrīz katru vakaru (otrdienās - kino rīga cits jaunais vilnis; trešdienās - kultūras akadēmijā filmu lektorijs; ceturtdienās - jaunā kinoskola); spīķeros ir rosība un dzīvība (kim, koncertzāle, rixc pasākumi šonedēļ); gan rīgas mākslas telpa, gan arsenāls un nac.mākslas muzejs liek par sevi manīt (piemēram, borisa bērziņa suvenīri šovakar). Ja neesmu paņēmusi līdz neko lasāmu, eju pusdienās uz Pastnieks zvana divreiz, tur ir daudz grāmatu un žurnālu. Un internetā arī taču - ideju foruma E-bibliotēka un united intimacy Teritorija. Brīnišķīgi! Un tas ir tik konkrēti, reāli, enerģiski un forši; un atšķirīgi no oldskūlīgi patētiskās "es par kultūru" retorikas. October 1st, 2009September 30th, 2009September 22nd, 2009September 19th, 2009:
Es pieņemu, ka uz šī punkta pamata neviens no šī žurnāla vīr.dz. lasītājiem mani nekad neapprecēs, tomēr ar lepnumu pastāstīšu, ka šodien pirmoreiz pa visu šo gadu, ko te dzīvoju, nomazgāju savā istabā logus. Ziniet, ir labāk. Tikai nācās denacionalizēt bizbizmārīšu mājvietu vienā no logu ailēm diemžēl. September 9th, 2009August 25th, 2009August 19th, 2009August 16th, 2009:
Viena no manām graujošākajām atkarībām ir no dramatizēšana. Es varētu sacerēt Degpunkta sižetus vienā laidā. Gadu gaitā izkoptā metode, kas vienmēr strādā, ir šāda: ņem trulu priekšmetu, griež kādu centimetru paralēli ādai, mazliet zem tās; tad izdara tāpat otram; saliek kopā pušumus; konstatē asins nesaderību un izklīst pa mājām. August 4th, 2009August 3rd, 2009: Elsbergs es tev piedāvāt varu vien tīru un pliku Neko rasas podiņi pļavās tukši un svinīgi slejas aptrūks tev glāstu un atbildot klusi uz to pilēs no pienenēm skaistas un savādas dzejas pilēs par visiem kas dzīvojuši zem saules pilēs par mēmiem par kurliem par visiem kritušiem ar’ viņi kā zāli ir izdiedzējuši kaulus ko tavi papēži basie kā lietus un svētība skar kaut nu es apklustu laikā kaut nebūtu citiem par nastu droši kā pīpene vējā stāv pļavā mans plikais Nekas un pa zāli kā viļņiem uz viņu dvēseļu krastu spītīgi nemanāmi airējas airējas tas July 31st, 2009July 28th, 2009July 22nd, 2009July 15th, 2009:
Varētu tagad atzīties, ka nekad neesmu sapratusi šo metaforu izcelsmi - ritenis astotniekā, iesist devītniekā, būt par šesķorku. Tāda vīrieša dzīve ir pilna ciparu. June 22nd, 2009June 18th, 2009:
Gluži nesen pārmetusi vienam cibiņa, ka viņam nekas nepatīk, pastāstīšu, kas nepatīk man. Krīzes diskursā. Pirmkārt, bet tas jau sen. Ļoti nepatīk vēdera darbības pieminēšana dažādu politisku jautājumu kontekstā. Visi tie „man vēmiens nāk no tā, kas notiek”, „šķebina politiķu treknās sejas”, „nelabums pārņem, lasot ziņas” un, protams, sūdu leksika. Es nevaru iztēloties, kas liek pieņemt šādu izteiksmi. Varbūt tas saistīts ar to, ka laimīgā kārtā pēdējoreiz vēmu pirms kādiem 12 gadiem, un notiekošais kuņģi otrādi negriež. Tie, kuri negrasās vemt, parasti piemin kaunu: „man kauns par savu valsti”, „kauns par politiķiem”. Arī no šīs izjūtas esmu pasargāta, tāpēc valsts kaunā palikušos gribas aicināt kaunēties vispirms pašiem par savām domām, vārdiem un darbiem. Otrkārt, mani tracina latviskais krīzes nosaukums „dižķibele”. Man ir viena draudzene, kas ne ausu galā nespēj panest vārdus „puncis” un „dupsis”. Arī man „dižķibelē” kaut kas traucē tīri fonētiski. Tas ir pilns ar latviskumu šī vārda sliktākajā nozīmē. Šodien gan, pirmoreiz runājot par šo nepatiku skaļi, S. norādīja, ka es to vārdu nemaz neprotu pareizi izrunāt. Un tā arī ir, ieklausījos, es taču saku „diščibele”. Tātad skaidrs, kāpēc tracina. Nemācēšana rada noliegumu. (Ar visu to es nepavisam negribu apgalvot, ka Latvija šobrīd ir uz zaļa zara un politiķi ir neaizskarami un nekritizējami.) (Varbūt tas viss vienkārši ir kaut kāds pārprasts protestantisms vai emocionāls daltonisms.) June 17th, 2009June 7th, 2009June 6th, 2009: balso par prieku 76.iecirkņa darbinieks Kārlis (tā uz 55) atzinīgu skatienu veltīja man priekšā stāvošās meitenes krūtīm, bet man apgalvoja, ka es izskatoties pēc krievu aktrises no seriāla "Sļed". Vēl divas iecirkņa darbinieces apvaicājās, vai gadījumā nebalsoju pirmoreiz, jo tos visi sveic ar applausiem. Šī diemžēl nebija mana pirmā reize, taču kompliments līdzīgs tam, kā, kad pērkot alkoholu, prasa dokumentus. June 2nd, 2009:
Laimīgā kārtā es neesmu mantojusi no vecākiem spēcīgo atkarību no informācijas un ziņām. Viņiem katru vakaru ir jānoskatās visas latviešu un krievu ziņas, vēl BBC, CNN, Euronews, cik nu var saprast. Jāizlasa internets un tikai tad var mierīgi iet gulēt. Tomēr laiku pa laikam atsevišķi notikumi mani kaut kā ļoti spēcīgi satricina. Atceros to nakti, kad atnācu piedzērusies mājās un internetā izlasīju par Hīta Ledžera nāvi, momentā skurbums pazuda kā nebijis, izlasīju visus komentārus, visu, kas sarakstīts un turpināju dienām sekot līdz, vai neparādīsies kādas jaunas versijas par nāves apstākļiem. Tagad tāpat ir ar to Air France lidmašīnu. Lasu visu, ko var atrast, nemitīgi galvā uzburu ainas par to, kā tas notika, iztēlojos tuviniekus lidostās un tamlīdzīgi. Tanī pat laikā citus notikumus, nāves un traģēdijas es visbiežāk vispār palaižu garām (Gluži nesen tikai uzzināju par Natašu Ričardsoni.) Tā pat nav līdzjušana, es nezinu, kas tas ir. June 1st, 2009May 27th, 2009May 25th, 2009May 23rd, 2009:
Kādreiz taču vārdi bija tuvāki. Lingvistiskā neauglība ir mana pēdējā gada diagnoze. Kur tie palika, pateicās, izrunājās, sajauca nozīmes, izrakstījās vēstulēs, kas nosūtītas nepareiziem adresātiem. Bet klusums ir ieradies kopā ar mieru. Domu vietā nākusi kustība. Lūpu vietā gribas skūpstīt pieres. Lielāko daļu no jums es apbrīnoju par drosmi. May 8th, 2009April 17th, 2009April 14th, 2009March 31st, 2009March 30th, 2009March 24th, 2009:
- Ko darīsim ar matiem? - Lai paliek kā ir. - Atstāsim? - Jā. - Labi, tad pagriežam galvu, lai sejiņa nav tik apaļa. March 5th, 2009March 2nd, 2009:
Viņš vienmēr ir ļoti kārtīgi apģērbies, viss izgludināts, sabāzts biksēs, nospriedu jau, ka tas var būt tikai sievietes pirksts. Bet, nē, šodien pamanīju, ka uz svītera muguras iegludinājies priekšpuses V-veida izgriezums, tātad nemākulīgi gludinātas abas puses kopā, tātad - noteikti pats. "Es vētras zvanis esmu Un zvanu negaisu." (Aspazija) February 16th, 2009 |
|