Asiize

ebece @ 12:07 pm: filmas & draudzenes
vispār ikdienā esmu kūtra uz filmu un jaunu seriālu skatīšanos, ļoti grūti pārkāpt to slieksni un savā dzīvē, komforta zonā, tajā laiktelpā, kurā atļauju sev veģetēt un nedaudz izklaidēties vienlaikus, ielaist kaut ko jaunu. protams, es zinu, ka tieši BKA varētu būt lielisks periods, kad izpildīt DS likumu un katru dienu noskatīties vienu filmu. pa diendusām vien varētu savākt klasiskās 90 minūtes, bet realitātē es tās diendusas pavadu skrollējot, čatojot vai skatoties kādu seriālu, ko jau zinu no galvas (es ļoti gaidu šos brīžus - tas ir laiks man!).

bet pagājušonedēļ es noskatījos "Annie Hall". pat neatceros, no kurienes atnāca impulss. es filmu biju redzējusi, bet vienudien mani pārņēma sajūta, ka neko no tās neatceros, un pat sāku apšaubīt, vai tiešām esmu redzējusi, tāpēc noskatījos (ar kādiem trim piegājieniem divu dienu garumā). un pēcāk kaut ko googlēju par Eniju Holu, pat vairs neatceros, ko. ā, nē, atceros. man (vēl aizvien nezinu, kāpēc) likās, ka Enijai (vai varbūt Kītonei?) ir kaut kāds akcents. Varbūt franču? atgādināja laikam Žilī Delpī filmā "Before sunrise" (ko arī nesen skatījos atkārtoti, jo braucu uz Vīni). googlē atbildes nebija, un nebija nekādu liecību, ka vēl kādam tā liekas, tāpēc nolēmu, ka man rēgojas. bet jebkurā gadījumā - šis mani aizveda pie 1978. gada filmas "Girlfriends". režisore un scenārija autore: Klaudija Veila. tādu es arī nezināju. šeit varu kā sirualsirual ielikt diskleimeri, ka gan jau visi citi sen šo filmu zina, bet man tā bija jaunums. nebiju pat dzirdējusi tās nosaukumu - kā tas ir ar visām citām krutajām filmām, ko kāds parasti piemin saviesīgās sarunās. Rakstelī ar to tika vilktas paralēles filmai "Frances Ha" un seriālam "Girls", kas abi bija mana maģistra darba pētījuma objekti. Lēna Danema ("Girls" veidotāja) saka: "feels like my oldest influence, yet I saw it for the first time less than a year ago," savukārt Grēta Gērviga atzīst, ka iedvesmojusies no "Girlfriends", strādājot pie "Frances Ha". Francisa tiek saukta par mūsdienu Sjū ("Girlfriends" galvenā varone), savukārt Sjū tiek saukta par ebreju Eniju Holu. Bet citur atradu, ka Sjū esot Enijas Holas un Alvija Singera apvienojums. Un tad tur vēl bija Kubrika citāts: "I think one of the most interesting Hollywood films, well not Hollywood — American films — that I've seen in a long time is Claudia Weill's Girlfriends. That film, I thought, was one of the very rare American's films that I would compare with the serious, intelligent, sensitive writing and filmmaking that you find in the best directors in Europe. It wasn't a success, I don't know why; it should have been. Certainly I thought it as a wonderful film. It seemed to make no compromise to the inner truth of the story, you know, the theme and everything else." šis viss radīja situāciju, ka bija pilnīgi skaidrs, ka man "Girlfriends" jānoskatās jau tajā pašā vakarā. un tas arī izdevās, E. bija komandējumā, biju viena ar M., kura nogulēja tajā vakarā mierīgi kādas 3 stundas. jāsaka, ka es neesmu nekad bijusi liela "Frances Ha" fane. pirmajā reizē, kad to skatījos, es vispār nesapratu, kas tas tāds ir un, nu tas "mumbling" arī neuzlaboja manas izredzes saprast. kad skatījos atkārtoti, rakstot maģistru, tad jau man patika, bet šķiet, ka tagad, noskatoties "Girlfriends", es pa īstam sapratu, par ko tas ir. kādu brīdi man pat šķita, ka "Frances Ha" ir teju pēc tā paša scenārija, kas "Girlfriends".

bet par pašu "Girlfriends". man šķiet, ka tā draudzeņu tēma varētu būt viena no klasiskajām, milzīgajām tēmām, ja cilvēce biežāk runātu par sieviešu pieredzēm un sieviešu pieredzēm, kas neaprobežojas ar heteronormatīvu romantisko pieredzi. tā tēma ir milzīga, bet laikam reti artikulēta (neteikšu, ka nekad, jo neesmu, protams, redzējusi un lasījusi visu). sieviešu attiecības ir atstātas mazām meitenēm, lesbietēm, mātēm&meitām un vēl, protams, sāncensēm. bet sieviešu draudzība var būt tik pat plaša tēma kā loveru attiecības, bet sanāk, ka tas kaut kur izplēn, paliek kā tāds nesaprotams posms starp bērnību un brīdi, kad sākas romantisko attiecību virzība. okei, tās ir tikai manas sajūtas un novērojumi. lūdzu, sakiet, ja tā nav! un tad vēl ir šis uzskats, ka sievietes nemāk draudzēties. un varbūt tā arī ir. jo to neviens nemāca, neviens par to nerunā. bet pēdējā laikā es arvien biežāk iedomājos un jūtu dziļu pateicību savām pamatskolas beigu un vidusskolas draudzenēm - kas bija mani pirmie "soulmates", pirmie cilvēki, par ko ir sajūta, ka tevi saprot, ka neesi viens pats normālais vai viens pats frīks visā pasaulē, pirmie, ar ko ir jautri un forši, un ērti bez nosacījumiem. tajās meiteņu attiecībās ir vismaz tik pat, ja ne vairāk dziļuma un mīlestības kā laulāto attiecībās. protams, arī potenciāls nodevībai un visām citām tumšajām lietām. bet parasti tās attiecības agri vai vēlu beidzas (vai pāriet citā režīmā), un tad nav skaidrs, kā par tām justies, ko domāt. es nezinu, ko es ar to gribu teikt. es laikam vienkārši gribu par to padomāt. laikam, skatoties "Girlfriends", es atklāju kaut ko pati par sevi, ko iepriekš nebiju sapratusi.