AsiizeRecent Entries | |
|
You are viewing 50 entries, 250 into the past December 29th, 2008December 25th, 2008December 15th, 2008November 12th, 2008October 31st, 2008October 27th, 2008September 29th, 2008September 9th, 2008September 7th, 2008:
Šis vakars mani pilnībā hidroizolē, spēji saprotot, ka jebkura jaunības smeldze ir sūds pret vecuma plānprātu, nespēku, vientulību vai, piemēram, pret totalitāru valsts iekārtu. September 4th, 2008August 31st, 2008August 30th, 2008August 29th, 2008August 27th, 2008:
Biju tikko atnākusi no dušas un skaistā istabas biedrene no Lietuvas atzīmēja - you smell very good, so fresh. Nosarku un atbildēju - paldies, but it must be my sponge. Viņa pienāca pavisam tuvu, pasmaržoja mūs abus un teica - no it's you. Mani daudz vairāk pārsteidz tas, ka mani sajūt, sasmaržo vai satausta, nevis pamana, ierauga vai sadzird. August 26th, 2008August 24th, 2008:
Sapņoju, ka Rīgā ir uzradies maniaks, kurš apsēžas tramvajā sievietēm aiz muguras un sāk viņas glāstīt. Braucu ar 11.tramvaju, pietura Tallinas iela, viņš mēģināja mani no aizmugures apskaut, bužināt matus, laikam arī attaisīt krūšturi. Izklausās mīļi vai varbūt smieklīgi. Bet sapnī viss bija tik saldi pretīgi, nepatīkami. Pārsēdos sēdēt pēdējā krēslā. Sapnī bija arī lietotāja virginia_rabbit. August 23rd, 2008:
Tikko nejauši nospēru no balkona kaimiņa sudraboto pelnutrauku. Kāpu lejā zālē tumsiņā meklēt un sagriezu rokas ar kaut kādiem stikliem. Tāpēc man tik ļoti bail no aizbraukšanām, jo atgriežoties, ja vien tas nav divu dienu komandējums, vienmēr viss ir mainījies. Pelnutrauks vairs nestāv uz ķeblīša, bet zemē. Cibā pēc atgriešanās visvairāk patīk lasīt lietotāju Krasais. August 11th, 2008August 7th, 2008July 8th, 2008July 6th, 2008:
mēs divi sēdējām pie galda un dalījām to, kas palicis pāri šo nakti, šo spītīgo klusu ciešanu šīs debesis pār mums un dilstošā strinkšķēšanu šo klusumu kurā dzirdams kā asmens saskaras ar audiem iešņāpj un izlej ledainu gaismu pār tukšo galdu šī skopā mirdzēšana ir pēdējais malks un pēdējā maize izplāj pār galdu uz kura nekā nav, vien it kā mierīgas rokas rokas, kuras slepeni iekrampējušās galda malā, lai netrīcētu (..) (manfelde) July 5th, 2008:
rekviēmi nodūkti skaties skuķu sejās svaigi gaļas produkti līksmojas un smejas sapnīši reiz nodurti dzīve augšup veļas svaigi gaļas produkti ievīstīti dzejā (rokpelnis) July 4th, 2008June 26th, 2008June 19th, 2008June 6th, 2008June 2nd, 2008:
Man liekas, tas bija pamatskolā, kad par uzvaru latviešu valodas olimpiādē man uzdāvināja Bankovska "Plāno ledu". Tur bija par puiku un meiteni. Viņam patika, kā viņa mēdza aizlikt matus aiz ausīm - vienmēr ar kreiso roku aiz labās auss un otrādi. Laikam tad pirmoreiz iedomājos par detaļām - Tējas apkopotajām "mazā cilvēka klišejām". Kādu laiku pat īpaši piedomāju, lai nesajauktu rokas. Varbūt tas bija pavisam citā grāmatā. May 30th, 2008May 8th, 2008April 24th, 2008April 21st, 2008:
tagad ir ļoti jocīgi, kāds strinkšķina saule, pērkons, daugava uz manām kreisās puses ribām. diezgan šķība melodija. sapnī man bija piecdesmit gadu vecs vīrs, kurš bija tikko atgriezies no kara, un ļoti gribēja mīlēties. April 16th, 2008March 28th, 2008:
"Es grimu jūtās līdz ausīm. Mani pārlieku mīlēja, bet, tā kā es sevi nemīlēju, loģiski secināju, ka tie, kuri mani mīl, ir stulbi... pat ļauni... un pamazām vien es sev radīju pasauli pēc sava mēra... bez šallēm, bez vecākiem. Tukšu un mirdzošu kā ziemeļu ainavu, un pa šo pasauli es klīdu nenoguris un nepielūdzams, taisnu degunu un asu skatienu... ne reizi nesamirkšķinot acis. Aiz slēgtām durvīm es trenēju šīs spējas stundām no vietas, un, kad sāka līt gaužas asaras, es tās nekavējos izliet pār varonības altāri; nelokāms, valdonīgs un nicinājuma pilns es dzīvoju intensīvu dzīvi..." (B.Viāns) March 20th, 2008March 15th, 2008:
Man bija atnākuši draugi uz sālsmaizi, un mēs dejojām pie Maranas "Notiksies, kam jānotiek". Vakar pirms koncerta ar mani uzsāka sarunu kāds kungs, kura degunu divās vienādās daļās sadalīja lodīšu pildspalvas atstāta līnija. Nebijām pazīstami, tāpēc kautrējos norādīt uz šo švīku. Stulbi. Pirms koncerta sievietes balss mikrofonā ne tikai atgādināja jau ierastās lietas par mobilo izslēgšanu un fotografēšanas un filmēšanas aizliegumu, bet arī lūdza klātesošos mēģināt neklepot. Man izdevās. March 4th, 2008March 3rd, 2008February 20th, 2008February 12th, 2008February 4th, 2008January 23rd, 2008January 20th, 2008: Rembo L'hiver, nous irons dans un petit wagon rose Avec des coussins bleus. Nous serons bien. Un nid de baisers fous repose Dans chaque coin moelleux. Tu fermeras l'oeil, pour ne point voir, par la glace, Grimacer les ombres des soirs, Ces monstruosités hargneuses, populace De démons noirs et de loups noirs. Puis tu te sentiras la joue égratignée... Un petit baiser, comme une folle araignée, Te courra par le cou... Et tu me diras: "Cherche!" en inclinant la tête, Et nous prendrons du temps à trouver cette bête Qui voyage beaucoup... January 19th, 2008January 17th, 2008January 16th, 2008January 14th, 2008: G.Trākls - Kaspara Hoizera dziesma (atdz. J.Boiko) Viņš patiesi mīlēja sauli, purpursarkanu no pakalna kāpdamu lejup, Meža ceļus, melno strazdu dziedādamu, Un zaļokšņa prieku. Nopietna bij viņa dzīve koka ēnā Un skaidrs vaigs. Maigu liesmu Dievs ierunāja viņa sirdī: Vai, cilvēks! Mēms viņa solis sastapa pilsētu vakarā; Savas mutes tumšo balsi: Es gribu jātnieks būt. Bet viņam sekoja gan krūms gan zvērs, Baltu ļaužu tumsasdārzs un nams Un slepkava jau dzina viņam pēdas. Patiesīgam pavasaris un vasara, Un rudens jau, prom viņa klusie soļi Sapņotāju krēslainajās istabās. Naktī palika ar savu zvaigzni viens; Redzēja, kā kailajos zaros krīt sniegs Un tumstošajā priekšnamā slepkavas ēna. Sidrabaini nogrima nedzimusī galva. January 13th, 2008 |
|