Asiize

asiize @ 03:59 am: mēs divi sēdējām pie galda un dalījām to, kas palicis pāri
šo nakti, šo spītīgo klusu ciešanu
šīs debesis pār mums un dilstošā strinkšķēšanu
šo klusumu kurā dzirdams kā asmens saskaras ar audiem
iešņāpj un izlej ledainu gaismu pār tukšo galdu
šī skopā mirdzēšana ir pēdējais malks un pēdējā maize
izplāj pār galdu uz kura nekā nav, vien it kā mierīgas rokas
rokas, kuras slepeni iekrampējušās galda malā, lai netrīcētu (..)

(manfelde)