Asiize

***
Miegā bija skumji, rītausmā mīlējāmies.

Skumjas sūcas caur plakstiem kā baltvīns, kā polārā diena -
vēsas un uzbāzīgi skaidras.

Pieauguši un vientuļi mēs
guļamrajonos, guļammaisos,
skumjas glaužas gar sāniem kā čaganas putas;
labi, ka tu vēl esi ar mani. Gaišas naktis un kaijas.

Dus divriteņi piejūras gājēju ielā,
blonda meitene atstarojošā vestē izber konteinerus,
tādas ir tās ziemeļu vasaras, mīlulīt. Citādi kluss,
zviedru jāņotāji treileros kustina kājas, čuč saldi.

Skumjas kā pagātne izgaismo mūsu sapņus,
svētīgs ir ikrīta sekss,
svētīgs ir katrs mēnesis, kuru saņemam algu.

Rūdas raktuvju ezeri atkusuši dus,
tu vēl esi ar mani, stiegrotām rokām,
un uz mūsu betona sienas atmirdz ziemeļu gaisma.

Tikai miegā bija skumji.

(Reply to this)

***
redzu, kā uzmanīgi novelkat apkārt sev apli,
zinu, jūs regulāri paliekat tornī pa nakti,
jūs, kas līdz kaulam pazīstat kambara slepenos kaktus,
greizsirdību ar āboliem cienājat
un bieži esat dalījis gultu ar trauksmi

jums sen jau matracī ieperinājušās alkas
pēc baltas kafijas, verandas galda,
krustmātes krēmšnitēm, cakotiem viļņu galiem;
kāda, kas pateiktu - būšu, pateiktu - labi,
pateiktu - dari kā gribi;

un jūs neizsvēpējat tās gadsimtiem ilgi,
uz kodumiem smērējat ziemeļblāzmu,
profilaksei lietojat polāro pienu -
cieņas apliecinājumi, dārgais,
pieņemiet manu cieņu.

(Reply to this) (Thread)

mhm

(Reply to this) (Parent)