***
redzu, kā uzmanīgi novelkat apkārt sev apli,
zinu, jūs regulāri paliekat tornī pa nakti,
jūs, kas līdz kaulam pazīstat kambara slepenos kaktus,
greizsirdību ar āboliem cienājat
un bieži esat dalījis gultu ar trauksmi
jums sen jau matracī ieperinājušās alkas
pēc baltas kafijas, verandas galda,
krustmātes krēmšnitēm, cakotiem viļņu galiem;
kāda, kas pateiktu - būšu, pateiktu - labi,
pateiktu - dari kā gribi;
un jūs neizsvēpējat tās gadsimtiem ilgi,
uz kodumiem smērējat ziemeļblāzmu,
profilaksei lietojat polāro pienu -
cieņas apliecinājumi, dārgais,
pieņemiet manu cieņu.