Comments
Radoša personība ir cilvēks, kas spēj esošajam uzdevumam pieiet ar svaigu skatījumu, ar pilnu atdevi + domā tālāk par to, kas degungalā. Un kam ir svarīga rezultāta kvalitāte (kas nu kurā gadījumā ir kvalitāte).
Kreativitāte ir īpašība, kas izpaužas šajā procesā.
Kā viegli noprast, radošs cilvēks "kā tāds" nepastāv, viņš pastāv tikai attiecībā pret konkrētu darbu. T.i., "es esmu rakstniece tikai tad, kad rakstu". Vai, plašāk skatoties, "es esmu rakstniece tikai tad, kad rakstu vai meklēju tēmu/izteiksmi/whatever".
Kreativitāte ir īpašība, kas izpaužas šajā procesā.
Kā viegli noprast, radošs cilvēks "kā tāds" nepastāv, viņš pastāv tikai attiecībā pret konkrētu darbu. T.i., "es esmu rakstniece tikai tad, kad rakstu". Vai, plašāk skatoties, "es esmu rakstniece tikai tad, kad rakstu vai meklēju tēmu/izteiksmi/whatever".
(Reply to this) (Thread)
kaut kad domāju, ka, iespējams, radoša personība ir tā, kas nespēj neradīt.
piemēram, es esmu rakstījusi dzejoļus, vairāk nerakstu, nerodas, dzīvoju tālāk, graužu barankas un nedaru neko,
kā ir ar tādu eksaltētu apgalvojumu par radošas personības nolemtību/likteni?
piemēram, es esmu rakstījusi dzejoļus, vairāk nerakstu, nerodas, dzīvoju tālāk, graužu barankas un nedaru neko,
kā ir ar tādu eksaltētu apgalvojumu par radošas personības nolemtību/likteni?
|
vaig stāties BLA (bijušo literātu apvienība). mēs ar Dainu T jau tur esam (no Dainas puses gan tā vairāk tāda kā koķetērija, no manas - slimīga nolemtība)
Mandomāt, galīgi garām, "nespēja neradīt" ir psiholoģiska kaite, kas gan piemīt daudzām radošām personībām, bet ne jau visām. Vienkārši tās, kam šī kaite nepiemīt, ar to neplātās. Bik besī tas uzstādījums "es nevaru nerakstīt, tāpēc esmu Rakstnieks", apmēram tā, it kā es paziņotu "es nevaru nečurāt, tāpēc apbrīnojiet to, kā es čurāju".
(Reply to this) (Parent)
|
nu jā, un tas, ka gandrīz visi literāti strādā par kopīraiteriem. riebjas pilnīgi.
atkal kaut kāda komerciāla nolemtība; ja esi sasējies ar vizuālo, tev būs šancēt par datorgrafiķi, ja ar tekstuālo - par kopīraiteri. a kū dareit - dzeive taida
atkal kaut kāda komerciāla nolemtība; ja esi sasējies ar vizuālo, tev būs šancēt par datorgrafiķi, ja ar tekstuālo - par kopīraiteri. a kū dareit - dzeive taida
kaut kad forumā bija jautājums simt un vienam cilvēkam par kaut kādām nākotnes vīzijām, un tur avotiņš stāstīja aptuveni par to, ka ir 20?? gads, uzcelts laikmetīgās mākslas centrs un visi vizuālie un tekstuālie lien laukā no aģentūrām un saka jomajo taisām mākslu.
Krivadei jau kaut kad bija sleja par to pašu.
Krivadei jau kaut kad bija sleja par to pašu.
|
vajag Frīdvaldam par šo situāciju pasūtīt stāstu:)
Tāpēc, ka cilvēks, kas darba laikā klabinās, ir un paliek tikai tas, kas līgumā ierakstīts ;P
(jā, protams, izklausās pēc kopīraitera, gari, precīzi un garlaicīgi... patiesībā jau es biju izgājusi no domas "arī sētnieks var būt radošs" un attiecīgi rakstīju visu tā, lai tas atbilstu arī šai profesijai)
(jā, protams, izklausās pēc kopīraitera, gari, precīzi un garlaicīgi... patiesībā jau es biju izgājusi no domas "arī sētnieks var būt radošs" un attiecīgi rakstīju visu tā, lai tas atbilstu arī šai profesijai)
Vai ir kaut kādas radošas personības izpausmes ikdienā - ne`darbā?
Un kā ir ar to, vai kreativitāte var arī nebūt konstruktīva? vai nav kaut kāds paradokss, ka radīšana mūsdienās 50% gadījumu ir ārdīšana?
Un kā ir ar to, vai kreativitāte var arī nebūt konstruktīva? vai nav kaut kāds paradokss, ka radīšana mūsdienās 50% gadījumu ir ārdīšana?
nubetprotams, radoša personība manā traktējumā (kas gan ir pamatīgi - un neprofesionāli - sperts no Maslova) var būt radoša dajebkur, seksā, bērnu audzināšanā, iepirkšanās procesā, komunikācijā ar autobusa konduktoru.
par to ārdīšanu - nez, man liekas, ka runa nav par 50% gadījumu, runa ir par to, ka 50%, nē, mazāk, kādi 25% no procesa ir ārdīšana - t.i., lai radītu jaunu sistēmu, ir jānoārda vecā. Lai radītu tīru ielu, ir jānoārda sakritušo lapu raksts, lai radītu jaunu dzejoli, ir jānoārda (precīzāk, uz radīšanas brīdi jānoārda) lielākā daļa no iepriekšējiem priekšstatiem par to, "kas ir dzejolis" un tādā garā. Protams, ja apkārtējie ir pārāk pieķērušies iepriekšējai sistēmai, tad viņi nebūs sajūsmā par jauno un redzēs tikai "ārdīšanu", nevis "radīšanu". Un, protams, var būt arī kļūda procesā - t.i., noārda, bet neko pārāku par iepriekšējo arī nerada. Shit happens.
par to ārdīšanu - nez, man liekas, ka runa nav par 50% gadījumu, runa ir par to, ka 50%, nē, mazāk, kādi 25% no procesa ir ārdīšana - t.i., lai radītu jaunu sistēmu, ir jānoārda vecā. Lai radītu tīru ielu, ir jānoārda sakritušo lapu raksts, lai radītu jaunu dzejoli, ir jānoārda (precīzāk, uz radīšanas brīdi jānoārda) lielākā daļa no iepriekšējiem priekšstatiem par to, "kas ir dzejolis" un tādā garā. Protams, ja apkārtējie ir pārāk pieķērušies iepriekšējai sistēmai, tad viņi nebūs sajūsmā par jauno un redzēs tikai "ārdīšanu", nevis "radīšanu". Un, protams, var būt arī kļūda procesā - t.i., noārda, bet neko pārāku par iepriekšējo arī nerada. Shit happens.
tātad radošs ir jebkas, kas neseko priekšrakstiem, kaut kā tā?
vai seksā un komunikācijā ar konduktoru radošs nav jebkurš, jo darbības ir saistītas ar spontanitāti, kas, savukārt, izslēdz sekošanu priekšrakstiem?
piedod, ka es tevi tirdu, man tikai ļoti patīk, kā tu skaidri uz visu atbildi :)
vai seksā un komunikācijā ar konduktoru radošs nav jebkurš, jo darbības ir saistītas ar spontanitāti, kas, savukārt, izslēdz sekošanu priekšrakstiem?
piedod, ka es tevi tirdu, man tikai ļoti patīk, kā tu skaidri uz visu atbildi :)
spontanitāte pieder pie lietas, bet man liekas, ka daudz svarīgāka ir spēja radīt... hm. "iekšējo konceptu"? tas ir tas, ko es saucu par "skatīšanos tālāk", t.i., radoša darbība ietekmē arī nākotni. un jebkurā gadījumā nesekošana priekšrakstiem - tā pirmām kārtām ir spēja nesekot pašam saviem priekšstatiem par to, kā tas līdz šim ir bijis, atļauties darīt citādi/atrast citādo arī ikdienišķās lietās.
es drīzāk par radošumu sauktu
- asu uztveri
- spēju ieraudzīt "bildi kopumā", savu vietu procesā, sava darba radīto lauku
- drosmi kaut ko mainīt & uzlabot - un šeit arī nāktu klāt spontanitāte, atvērtība
- un vēl kaut ko grūti formulējamu... "nesavtību"? t.i., apziņu, ka tu šajā darbā ieguldi par kripatiņu vairāk enerģijas un uzmanības, nekā būtu akūti nepieciešams, un dari to ar prieku un atbildību
k-kā tā. ļoti komplekss pasākums, sadalīt pa sastāvdaļām nevar.
es drīzāk par radošumu sauktu
- asu uztveri
- spēju ieraudzīt "bildi kopumā", savu vietu procesā, sava darba radīto lauku
- drosmi kaut ko mainīt & uzlabot - un šeit arī nāktu klāt spontanitāte, atvērtība
- un vēl kaut ko grūti formulējamu... "nesavtību"? t.i., apziņu, ka tu šajā darbā ieguldi par kripatiņu vairāk enerģijas un uzmanības, nekā būtu akūti nepieciešams, un dari to ar prieku un atbildību
k-kā tā. ļoti komplekss pasākums, sadalīt pa sastāvdaļām nevar.
(Reply to this) (Parent)
|
personība ir ilūzija
(Reply to this) (Thread)