man ir piebesiijies, ka sniegs tik skali kriit no maajas jumta, atsitoties pret palodzi! dienu un nakti..
un tas kaiminu suns, kurs labpraat man galvu nokostu un veel kaadam bomzim iedotu.
man gandzriiz nekas vairs negarso. pat kanepju sviests mani nesajuusmina.
viss skiet tikloti piezemeets, ka nekas neiepriecina. nu cik var buut ikdiena!!!