Ir tā, ka Tu dari un dari, un paskaties apkārt priecīgs, kas īsti ir izdarīts un kā tas vizuāli izskatās... un... nekas īpaši nav mainījies. Tad ir tāda gara nopūta un liela malka sarkanvīna. Kā man riebjas tā pārvākšanās no šīs puses. Gribas, lai kastes ātrāk un ātrāk pildās. Un ātrāk dabūt viņas iekšā citur. Un izkrāmēt. Un nopūsties un iedzert garu un izbaudītu sarkanvīna malku.

P.S. Es viņam aizrakstīju, ka nevaru pieņemt biļetes uz Puerto Rico, nepaskaidrojot patieso iemeslu.