Man sanācis mačīties no savām sajūtām - tas bijis vislabākais rādītājs dzīvē.
Vecmamma bija cilvēks, kas ārkārtīgi pieķeras lietām un kas akli mīlēja savu jaunāko dēlu, nodarot pāri ar vārdiem un darbiem savukārt viņa ģimenei, tb man un mammai. Un, kad nomira vectētis, psihe neizturēja - kā var viņai ko atņemt.. Varbūt mūža nogalē ko arī saprata, bet tad jau bija par vēlu.