I. Ziedonja dzejas nosleepums
Sen senos laikos gluzhi nee, tachu bija kaada peecpusdiena, kad noleemu paseedeet kaadaa Valdemaara ielas kafejniicaa un iedzert kapuchiino.Toreiz ar Imanta Ziedonja dzeju, ja nemaldos, man nebija it nekaada saskare.

Ieveeroju (kaa gan vareeja neieveerot) kaadu kungu, kursh teerzeeja ar divaam jaunaakaam sievieteem un bija patiesi apbuuris vinjas ar savu sharmu, pats to labi apzinaadamies. Vinjam bija (joprojaam ir) iisi apgriezti sirmi mati taadaa kaa `eziitii`, kas gan man parasti viirieshiem aarkaartiigi nepatiik (laikam jau tadeelj, ka nepatiik kaads amerikaanju aktieris, kam ir taadaa pati frizuura), kaajas vinjs bija neviizhiigi paarmetis, un izskatiijaas ljoti eerti, jo tie aadas kreesli ir apmierinoshi, paarii roku balstam. Vinjs jauki smaidiija. Un tad es atcereejos, ka sho kungu biju redzeejusi kaut kaadaas aviizees, televiizijas raidiijumos... Jaa, tas burviigais viirietis toreiz bija dzejnieks Imants Ziedonis.

Ar sho epizodi no savas dziives tad es arii saistu shii dzejnieka dzeju, kad to lasu. Un tam, kaa toreiz muusu dzejnieku ieraudziiju, ir noziime vinja dzejaa, jo veids, kaa vinjs publiski atklaajaas, ir jaushams arii dzejaa. Beernishkjiigi, dziivesprieciigi neviizhiigi. Uzjautrinoshi.Vinja dzeja man shkjiet uzjautrinosha. Dziivesprieciiga. "Jo ir taadi gailji/Un ir taadas vistas/Eed, eed, klukst un veederus taucina./Bet ticiet knaabim/Olas chaumalaa knaabim/Kas klaudzina, klaudzina, klaudzina."
*
Toreiz es pamaniiju, cik vinjs ir apburosh, kopsh muusu sastapshanaas, ko vinjs, iespeejams, nemaz nenojauta, arii saakaas mana padziljinaataa interese par I. Ziedonja dzeju. Jo mani piesaistiija vinja jaunekliigais sharms un nepiespiestiiba, ko toreiz peetiiju muusdienu sabiedriibaa. Ar sho atbriivotiibu vinjs, shkjiet, piesaistiija arii savas sarunu biedrenes. Apkaarteejie apmekleetaaji likaas neieveerojam burviigo auru, kas atradaas/seedeeja tajaa kafejniicaa. Vai varbuut es to neieveeroju, jo biju noburta? Un patiesi - I. Ziedonja dzeja mani `pievelk`. Pavisam dabiski, jo man katrs shii autora rakstiitais vaards liekas dabisks, patiess un nenicinaams.
*
Dzejnieka valoda man liekas ljoti briiva, nepiespiesta, it kaa taa pavisam viegli pluustu no vinja mutes lapaas, viegli pluustu no vinja pildspalvas uz papiira... "Piens rodas/bet taa ne no kaa piens neatrodas/tas ir jaarada". Un sho dzeju ir viegli patureet galvaa, ja nedaudz piepuulas. Tachu patiesiibaa zem shiim vieglajaam rindaam ir ljoti nopietnas gan muusu laika, gan seno laiku probleemas, situaacijas. "Tu akmens celjs, mees zinaam, kaa tu krati./Mees ripojam, kur velk, - mees esam rati./Lai muusu peec tie zirgi skrien un kuup, un kluup - /Ka tikai ritenji nesadruup!"
*
Man ljoti patiik shis dzejolis - "pameegjiniet atrast/neitraalu aabolu/visi vinji ir smagi ciiniijushies/pret smago zemi/un smagi kritushi/tie zaljie potstaadi/ir liecinieki/ka neitraals aabols/nav iespeejams". Shis bija tas dzejolis, kursh lika man pamaniit, ka I. Ziedonis savaa dzejaa ja ne darina jaunvaardus, tad izmaina galotnes, kaut ko vaardaa pamaina, lai tas skaneetu savadaak, lai taa jauniiba un bezruupiiba buutu jaushama caur dzejolja rindaam vel jo speeciigaak un izteiksmiigaak. I. Ziedonis speeleejas ar vaardiem. Jaa, taa tas jebkuraa dzejaa tik tiehsaam paarsvaraa ir, tachu vinjs to dara savaadaak. Vai varbuut tas ir tikai mans kaarteejais maans attieciibaa uz sho cilveeku... "saak pumpurs cieteet/saak/ziedeet/kad bite saak/ziedu aiztiit/veel vairaak laistiit/kad auglis aug, saak/galvu valstiit/balstiit".
*
Kaada meitene man pagaishnedeelj teica, ka vinjai Ziedonja dzeja liekas nomaacosha, depresiiva, rakstiita par naavi utt., jo es teicu, ka man taa ljoti patiik, ka man vinja liekas valdzinosha, skaista, dziivesprieciiga, paciilaajosha... Interesenatais ir tas, ka es neesmu sastapusi Ziedonja depresiivismu. Vai arii neesmu to ieveerojusi. Jo varbuut patiesiibaa es nekad netikshu valjaa no taas ainas, kaa I.Ziedonis `kafijoja`. Varbuut shis ir manas dziives absurds, kas aizsaakas sabiedriibaa - pirmais iespaids... Un tadeelj tik ljoti ruupiigi jaaizveelas, ko skoleenam likt lasiit, jo tas var iespaidot turpmaako dziivi...