zaudejums
staveju vanna, triceju un raudaju.
es vairs nespeju izturet.
tik daudz jautajumu un nesaprasanas. kadel man vinu atnema? kadel musu celi skiras? jau agra berniba. man nebija iespejas vinu iepazit un milet. tadel loti sap. es nezinu, ko esmu zaudejusi. dalu no sevis es nepazistu.
dazreiz ticu, ka tas mainisies.
tuksums
klusums
skumjas
kadel?!
tam nav kompensacijas. man to pat nemaz nevajag! es gribu vinu atpakal!!!
es toreiz vinus abus atgrudu prom ar savam mazajam rocinam. savus milakos cilvekus pasaule!!! to es sev nevaru piedot.
tik daudz kas neizdzivots. daudz kas nepieredzets, neredzets,neizjusts. tik loti, loti, loti daudz zaudets!!!!!!!!!!!! un tas loti sap.
tumsa
bezgaliba
bezdibenis
esmu pat lugusies. lai butu savadak. un sodien tik loti noticeju... tik stipri ticeju! bet ticibai nav vertes un nozimes. viss - ka bijis. nekas nav mainijies.
bezgaligas sapes
arvien grutak
ar atminam vien nepietiek. turklat - to ir loti maz un trucigas.
elle
tuksas rokas
tuksa balta, porcelana kruze
tuksa vaze
mokas
pa to laiku mana miesa jau bija nozuvusi.