diivainais tas, ka tagad man vajadzeetu buut rakstu laviinai.
laikam pieradaas tas stulbums - kad ir labi, nekas nenaak laukaa. varbuut taa, lai pasargaatu no skaudiibas. bet tad jau es vareetu to izlikt tikai savai, dazhu apskatei uz papiira.
aij, kaa mani tas tracina.
vel vien stulbums - saados briizhos es paliek sev necieshama, kaskjiigaaka, neizturama sev.