Heh, es domāju, lai vai kā viduslaikos cilvēks tiktu novietots visai zemā statusā, to nevar salīdzināt ar to nihilismu un skepsi, ko pret cilvēku kā Cilvēku piekopj kopš otrā pasaules kara beigām, mēļo jau, ka modernismā līdz ar Nīči nomira Dievs, bet postmodernismā nomira Cilvēks. Un tas ir tik paradoksāli, tu taču slavē progresu, cilvēces sasniegumus, utt, un tomēr - we are failed species.
"Drūmajos" viduslaikos cilvēks vismaz bija veidots pēc Dieva tēla un līdzības un iecelts par dabas pavēlnieku, antīkajā pasaulē cilvēks bija skaists, renesansē cilvēks bija oho, apgaismībā vispār, bet tagad - cilvēks ir failed species. Brīnišķīgi. Atliek tikai jautāt - cui bono?