Jā un nē, proti, tieši agrikultūras civilizācija ir autoram caur universitāti iekalusi "vienlīdzību" kā nezkādu vērtību vai politisko imperatīvu, nemaz nerunājot, ka sarežģītas arheoloģijas metodes un spekulācijas mednieku-vācēju pasaulē gluži vienkārši nebūtu iedomājamas.
Tiesa, kapitālistiem mednieki-vācēji reizēm varētu būt izaicinājums, jo kapitālisti nereti saka, ka "nevienlīdzība" sakrīt ar cilvēka dabu, ka nevienlīdzība ir dabiska un neizbēgama, jo cilvēki savās spējās, prasmēs, ieinteresētībā, apstākļos ir nevienlīdzīgi. Visi šie hipiji-revizionisti izvirza jau Engelsa dialektiski-materiālistiskās vēstures tēzi (dogmātiski iekaltu padomju historiogrāfijas annāles un skolu mācību grāmatās), ka mednieki-vācēji, klejotāji-lopkopji ir bezmaz vai kaut kāds zelta laiks, zudusī paradīze. Taču kapitālistam, ja viņš vēlas būt konsekvents, teorētiski būtu jāapšauba tēze, ka mednieku sabiedrības esot "egalitārākas", jo, ja cilvēku grupas "pēc dabas" vienmēr velk uz nevienlīdzību (kas arī ietekmē cilvēciskās kultūras dinamiku), tad arī medniekiem, klejotājiem kaut kādos, varbūt citos aspektos, būtu jābūt "nežēlīgiem" un nevienlīdzīgiem, jo tāds vienkārši ir human condition.